Dažādi interesanti atgadījumi notiek burtiski katru dienu, toties daži no tiem pārsteidz tik ļoti, ka gribas ar tiem padalīties.
Tā gadījies arī kādai jaunai sievietei, kas, daloties savā stāstā, vēlējās palikt anonīma.
„Nedēļas beigās man bija nozīmēta vizīte pie ginekologa. Agri no rīta man piezvanīja no ārsta reģistratūras un paziņoja, ka vizīte tiek pārcelta uz šodienu, 930 no rīta.
Man palika nieka 35 minūtes līdz ārsta apmeklējumam, bet es aizvien gulēju gultā savā pidžamā. Es ātri nomazgājos, uzfrišinājos, ielecu savā mašīnā un steidzos pie ārsta.
Ātri tiekot līdz klīnikai es atstāju virsdrēbes garderobē un steidzos uz 4. stāvu, kur atradās ārsta kabinets (kā tas bieži mēdz notikt, lifts gluži vienkārši bija salūzis).
Lūk, uzkāpu ginekoloģiskajā krēslā un kā jau vairums sieviešu, cenšos vienkārši iztēloties, ka atrodos nevis ārsta priekšā, bet kādā pavisam citā vietā. Vismaz šādi ir vieglāk pārciest to, ka tevi apskata vīrietis.
Un pēkšņi atskan ārsta balss „Oho, es redzu, ka esat īpaši sagatavojusies šodienas vizītei.”
Atceros, ka tobrīd biju nodomājusi, ka tā ir visai dīvaina piezīme no ārsta puses, taču nemaz nebiju to nopietni uztvērusi, iespējams, dakterim vienkārši ir savdabīga humora izjūta.
Veselības pārbaude bija veiksmīga, un es varēju doties mājās. Atlikusī dienas daļa pagāja pavisam ierasti: iepirkšanās, mājas uzkopšana un vakariņu pagatavošana. Pēc skolas mana 6 gadus vecā meita sauca mani uz vannasistabu: „Mammu, kur ir ziepes?”
Tikai tad manā galvā radās nojauta, ka kaut kas nav kārtībā.
Lasi vēl: Jūs pilnīgi velti nelūdziet sava sargeņģeļa palīdzību! Lūk, kā tas pareizi jādara
Es teicu viņai paņemt jaunas ziepes. Uz ko meita man atbildēja: „Nē. Es vēlos tās, kas te stāvēja. Tās bija manas mīļākās ziepes ar spīdumiņiem. Es atkal gribu ar tām vannoties.”
Un tikai tad es sapratu ārsta teikto.”
Avots: