Ne velti pastāv ticējums, ka no sveša kapa nedrīkst neko ņemt vai nest kaut ko prom no kapsētas, jo pretējā gadījumā var piesaukt lielu nelaimi. Mūsu stāsta varone vārdā Vera tam neticēja, un viņai nācās par to bargi samaksāt.
Veras tēvs nomira pirms vairākiem gadiem. Sieviete bieži apmeklēja viņa kapu un to rūpīgi kopa. Reiz, kad sieviete atkal ieradās kapsētā, viņa ieraudzīja kādu kapa pieminekli, pie kura auga daudzi skaisti ziedi. Sievietei tie tik ļoti iepatikās, ka viņa izraka dažus stādus un iestādīja uz tēva atdusas vietas.
Naktī sieviete pirmo reizi sapnī redzēja pilnīgi nepazīstamu vecu vīru; viņš izskatījās bargs un biedējošs. Večuks pakratīja pirkstu Veras virzienā un kaut ko pieprasīja. Sieviete vairākkārtīgi pamodās aukstos sviedros. Bet tiklīdz viņa atkal iemiga, sapnis atkārtojās ar biedējošu precizitāti. Ko tieši vecais kungs gribēja, viņa tā arī nespēja saprast.
Lasi vēl: Kā saprast, ka tev ir uzsūtīta ļaunā acs un kā atbrīvoties no tās – vispirms vienkārši atbildiet uz šiem jautājumiem
Kopš tā laika Verai vairs nebija miera. Svešinieks viņu vajāja visur, ne tikai sapņos. Sieviete sāka viņu redzēt pat tad, kad bija nomodā. Kādu nakti viņa piecēlās, lai padzertos, un mājas pagalmā pamanīja savu nezināmo vajātāju. Večuks skaidri pateica: “Es nāku pēc Stepana” un tad pazuda.
Vera sajutās šausmīgi, jo tas bija viņas dēla vārds. Un jau nākamajā nedēļā jaunietis, kurš nekad agrāk neslimoja, negaidīti nonāca slimnīcā. Tajā pašā naktī sieviete atkal redzēja večuku sapnī. Šoreiz viņa skaidri dzirdēja visu, ko viņš teica. Nejauki smīnēdams, vecītis sacīja, ka atņems viņai visu, lai atmaksātu par to, ka viņa paņēmusi svešu mantu.
Pagāja vēl divas nedēļas un sapnis atkārtojās. Tagad svešinieks turēja pie rokas Veras dēlu, kurš joprojām atradās slimnīcā, un kaut kur veda viņu. Tiklīdz Vera to nosapņoja, viņu pamodināja telefona zvans. Zvanīja no slimnīcas un informēja, ka Stepans ir miris.
Dēlu sieviete apglabāja blakus tēvam. Bet ejot pa kapsētu, Vera pēkšņi ieraudzīju pazīstamu seju. Uz kapa pieminekļa bija tā paša večuka fotogrāfija, kas viņu tik ilgi vajāja. Tas bija tieši tas kaps, no kura viņa izraka ziedus.
Vera visu saprata. Viņa metās pie tēva kapa, izrāva puķes un tūlīt pārstādīja atpakaļ uz večuka kapa. Vēlāk viņa devās pie dziednieces, kura paskaidroja, ka ar savu rīcību viņa pati uzlikusi lāstu savai ģimenei līdz 9. augumam. Viss, ko tagad var izdarīt, ir lūgt cerībā, ka Dievs viņai piedos.
Bet vai tu zināji, ka nedrīkst neko ņemt no sveša kapa vai nest prom no kapsētas? Vai esi kādreiz pārkāpis šo noteikumu, un kas sekoja pēc tam? Kopīgo savus stāstus komentāros!
[…] Sieviete izraka uz sveša kapa augošas puķes un iestādīja uz tēva atdusas vietas. Pēc neilga l… […]