Man ir 27 gadi, man ir divas meitiņas un vīrs, paldies Dievam, man ir kur un par ko dzīvot, taču ir viens „bet”. Esmu izaugusi lielā un ļoti nabadzīgā ģimenē.
Mēs ģimenē bijām pieci bērni, es esmu vidējā. Es nekad neesmu apmeklējusi bērnudārzu, taču esmu ļoti labi mācījusies skolā. Tai sekoja koledža, universitāte un ģimenes dzīve.
Mana vecmamma no tēva puses, šķiet, ir bijusi visai labs cilvēks, taču daudzi no viņas izvairījās, visi no viņas baidījās un uzskatīja viņu par melno raganu.
Pat mana mamma un tētis vairījās no viņas klātbūtnes. Kad 75 gadu vecumā vecmamma bija palikusi guļoša, maniem vecākiem nācās paņemt viņu pie sevis, bet man pašai nācās palīdzēt viņas kopšanā, bijām ar viņu sadraudzējušās.
Pēc sešiem mēnešiem viņa nomira un tas viss ir sācies tieši pēc viņas nāves. Visi saka, ka esmu iemantojusi viņas maģiskās spējas, lai arī es pati to ļoti labi saprotu, mana problēma ir tā, ka es to nevēlos. Esmu ļoti ticīgs cilvēks (no mammas esmu mantojusi mīlestību pret Dievu) un man ir dziļi negatīva attieksme pret maģiju.
Viens no gadījumiem bijis tad, kad sapnī redzēju kāda cilvēka bēres, bet pēc trīm dienām viņš tiešām bija nomiris. Šādus sapņus redzu apmēram 3-4 reizes mēnesī, parasti tad, kad kādam ir lemts nomirt vardarbīgā nāvē vai ļoti agrā vecumā. ai arī redzu mirušo dvēseles un spēju ar tām sarunāties, un jā, esmu pie skaidra prāta, lai gan tad, kad tas tikko bija sācies, man šķita, ka esmu nojūgusies.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā