Rakstnieks un filozofs Pols Hadsons stāsta par to, kas notiek romantisko attiecību attīstības laikā.
Mīlestība padara cilvēkus trakus. Attiecības pārdzīvo gan augstumus, gan kritums. Mēs piedāvājam iepazīties ar lietām, kas notiek romantisko attiecību attīstības procesā:
- “Medus mēneša” fāze sniedz mums nereālas gaidas
Romantikas pilnais periods ir pats patīkamākais attiecībās. Tas ir laiks, kad tu tici praktiski visam un esi vienkārši laimīgs. Diemžēl, pēc katra pacēluma nāk kritums.
Attiecību sākumā mēs jūtam emocionālu pacēlumu un ļaujam jūtām gūt virsroku. Tomēr beigās tas neizbēgami pāriet. Nav iespējams visu dzīvi izjust šādas spēcīgas emocijas.
Problēmas sākas tad, kad mēs ticam, ka mīlestība – ir tikai šādas stipras jūtas, lai gan patiesībā tā nav pat puse no patiesības.
- Vienmēr pienāk brīdis, kad tu sev uzdod jautājumu, cik reālas ir tavas jūtas
Cilvēku prāts ir neiedomājami spēcīgs un kontrolē visu pienākošo informāciju. Problēma ir tajā, ka, neskatoties uz to, gadās brīži, kad mēs zaudējam kontroli.
Mīlestība – vienkārši realitātes versija. Mēs interpretējam mūsu emocijas kā mīlestību. Mēs atļaujam sev atvērties un dalīties ar otru cilvēku, jo vadāmies pēc emocijām.
Bet pēc tam, kad emocijas norimst, mēs aizdomājamies par to, cik reāla ir tā realitāte, kuru mēs esam radījuši.
- Mēs neizbēgami sev jautājam, vai šī ir beidzamā pietura
Kā saka, okeāna taču ir tik daudz zivju… Šajā pasaulē mūsu uzmanībai ir tik liela partneru izvēle.
Mēs sākam apšaubīt to, vai varam izjust patiešām spēcīgas jūtas. Nav tā, ka mīlestība ir kaut kur pazudusi, vienkārši katru reizi satiekot, domājam: “Bet ja nu šis nav tas cilvēks, bet īstais gaida tepat ap stūri?”
Ja tu sāc šaubīties, vai neesi izdarījis kļūdu, satiekoties ar konkrēto cilvēku, strīdi ir neizbēgami.
- Romantiskā realitāte pazūd un mēs saprotam, ka partneris nav pilnīgs
Noteikti esi dzirdējis frāzi “mīlestība ir akla”. Tā nav. Īsta mīlestība nav akla – tā redz visus trūkumus, kļūdas, bet tās pieņem. Bet romantiskā mīlestība, tā ir ilūzija.
Daudz pieredzējušāki cilvēki saprot, ka pilnība neeksistē, un prot ievirzīt emocijas pareizā virzienā.
- Reizēm rodas grūtības pieņemt to, ka mēs neesam ideāli
Protams, neviens no mums nav ideāls un ikviens pieļauj kļūdas. Muļķīgi ir domāt pretēji.
Mēs bieži domājam, ka mūsu partnerim ir jāmainās vai jāiziet uz kompromisu. Bet paši mēs negribam mainīties, jo ticam tam muļķīgajam stereotipam, ka mūs ir jāmīl tādus, kādi mēs esam.
Ja partneris lūdz kaut ko mainīt, tas nenozīmē, ka viņš tevi nemīl.
Zem viena jumta ir neiespējami dzīvot diviem egocentriķiem. Strīdi ir garantēti.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā