Atklāts, kuru ES eksportu vissmagāk varētu ietekmēt Trampa 50% tarifu draudi

Galvenās nozares, tostarp ķīmiskās vielas, mašīnas un transportlīdzekļus, vissmagāk varētu skart ASV prezidenta draudi noteikt 50% tarifus ES precēm.

Dažas stundas pēc tam, kad tika atklāts, ka Vācijas IKP pirmajā ceturksnī bija negaidīti labi, ko lielā mērā noteica spēcīgais eksports, Eiropas lielākās ekonomikas un arī plašākā bloka nākotnes izredzes dramatiski sabruka.

ASV prezidents Donalds Tramps pagājušajā piektdienā zaudēja pacietību, ierakstā sociālajos medijos paziņojot, ka tirdzniecības sarunas ar Eiropas Savienību “nekur nevirza”. Viņš draudēja no 1. jūnija ieviest 50% tarifu ES precēm, ko importē ASV.

Pēc tam, nedēļas nogalē sarunājoties ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu, viņš milzīgā tarifa noteikšanu atlika līdz 2025. gada 9. jūlijam, ja līdz tam netiks panākta vienošanās.

“Eiropa ir gatava ātri un izlēmīgi virzīt sarunas uz priekšu,” sacīja fon der Leiena. “Lai panāktu labu darījumu, mums būtu nepieciešams laiks līdz 9. jūlijam.”

Ko ES ekonomikai nozīmētu 50% tarifs

Ņemot vērā to, ka ASV bija lielākais ES preču eksporta partneris 2024. gadā (20,6 %), kura vērtība 2024. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārsniedza 530 miljardus eiro, šāda tarifa ietekme ir ievērojama.

Vairums analītiķu ir vienisprātis, ka tas noteikti izraisītu recesiju eirozonā, liekot Eiropas Centrālajai bankai samazināt bāzes procentu likmes vēl vairāk, nekā tika gaidīts iepriekš.

“50% tarifs varētu būtiski kavēt izaugsmi un mudināt ECB turpināt monetāro mīkstināšanu,”  sacīja privātbanku un investīciju nama Edmonda de Rotšilda analītiķi.

“Ja ASV administrācija turpinās ar draudiem noteikt 50% tarifus ES precēm un ES reaģēs ar novēlotu un ierobežotāku atbildes reakciju, būtu jāpieņem pielāgojošāka monetārās politikas nostāja, nekā pašlaik tiek prognozēts,” norāda Barclays analītiķi, piebilstot, ka tas varētu izraisīt dziļu recesiju eirozonā.

Pirms ASV prezidenta draudiem Eiropas Komisija pazemināja ekonomikas prognozi, ņemot vērā ne tikai iespējamos 10-20% tarifus, bet arī lielo nenoteiktības ietekmi. Tas ietekmēja arī jaunākos eirozonas PMI, kas sāka kristies, uzrādot pakalpojumu samazināšanos, savukārt ražošanas sektors turējās labāk.

Tomēr ražošana ir viena no galvenajām nozarēm, kas var ciest, ja ASV noteiks augstus tarifus ES precēm. Saskaņā ar jaunāko Eurostat ziņojumu svarīgākās preces, ko ES un ASV tirgo, ir medicīnas un farmācijas produkti eksportam un nafta importam.

ES 5 visvairāk eksportētās preču grupas 2024. gadā veidoja pusi (49,5%) no visa eksporta uz ASV. Lielākais eksporta apjoms bija farmaceitiskie izstrādājumi (22,5%), un to vērtība pagājušajā gadā sasniedza gandrīz 120 miljardus eiro. Šai kategorijai sekoja autotransporta līdzekļi (9,6 %), kuru vērtība ir gandrīz 51 miljards eiro. (ES jau saskaras ar 25% ASV importa tarifiem tēraudam, alumīnijam un automašīnām.)

Sagaidāms, ka arī Eiropas gaisa kuģu nozare, tostarp Airbus, nonāks ASV krustpunktā. Iepriekš ES iekļāva Boeing savā ierosinātajā ASV produktu sarakstā 95 miljardu eiro vērtībā, kuriem, ja vienošanās netiks panākta, varētu tikt piemēroti ES prettarifi.

Kopumā ES IKP varētu ciest par 0,5%, uzskata Maria Demertzis, ekonomikas stratēģijas centra vadītāja Konferences padomes ideju laboratorijā Briselē.

Viņa savu prognozi pamatoja ar iepriekšējo Eiropas Komisijas pētījumu, kurā tika rēķināts, ka 20% tarifi samazina ES IKP par aptuveni 0,2% gadā, ko galvenokārt noteica eksporta samazināšanās.

Kuras ES valstis visvairāk ietekmē ASV tirdzniecības tarifi

ES valstis, kas visvairāk eksportē uz ASV un tādējādi ir visneaizsargātākās pret šādiem tarifu paaugstinājumiem, ir Vācija, Īrija, Itālija un Francija.

Vācija 2024. gadā bija lielākā preču eksportētāja uz ASV, pateicoties lielajam transportlīdzekļu un farmācijas produktu eksporta apjomam.

Īrija ir pakļauta galvenokārt ar tās farmācijas sektora starpniecību, jo daudziem šādiem uzņēmumiem ir rūpnīcas Īrijā, kur nodokļi ir zemi. Itālija ir arī viena no neaizsargātajām dalībvalstīm ar lielu ietekmi uz transporta aprīkojumu, automašīnu ražošanu, modi un farmāciju.