Viņam šodien piezvanīja mamma.
“Dēls, pat nezinu kā pateikt!”
“Mammu, saki kā ir: ātri un tieši.
Jebkurā brīdī sakari var pārtrūkt.
Apkārt taiga… gaidām palīdzību…. Lūzums.
Mūs sniegs aizkavē.”
“Nelaime, dēls! Nelaime ar tavu bērnu!
No visa spēka lūdzos, lai Dievs palīdz!”
Viņš kļuva bāls: “Kas noticies ar manu meitu? Kas noticis?
Trīspadsmit viņai … kas varētu notikt? ”
“Viņa tajā skolā neiejutās .. nesanāca.
Ārsti tagad mēģina glābt!
Tagad jau modē sists… un sist nežēlīgi.
Acīm redzot negribēja pakļauties.
Kļuva skolā par atstumto, vientuļa.
Un vienaudži nolēma pasmieties!
Viņi bija seši,
Un zēni filmēja par tālruni.
Es joprojām tam neticu! Tā nedrīkst!
Un viņi paši to ievietoja tīklā!”
Aukstiem sviedriem noklātu seju dēls jautāja:
“Cik viss ir nopietni?” “Dēls, nezinu!
Mani pie viņas nepielaiž!” “Mammu, apstājies.
Lēnāk. Es nespēju izšķirt vārdus.”
“Salauza degunu. Izsita zobus!
Uz ķermeņa milzīga hematoma!
Lai Dievs viņus soda… un viņu “youtube”!
Un kas viņus mājās tādus audzina?
Bet galva pārsista ar ķieģeli!
Bet tā nerīkojas pat zvēri!”
Lasi arī: Bezgaumība: 3 zodiaka zīmes, kurām absolūti nav gaumes. Ģērbjās šad tad vienkārši briesmīgi!
Viņš viss trīcēja: “Parunā ar ārstu!”
“Vai tad tādu likteni mēs viņai gribējām?”
Viņš gāja pa sniegu… asaras tecēja pār vaigiem.
“Nāku, meitiņ, turies!”.. No kurienes vilki?!
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
[…] Cilvēki, ko mēs audzinām? Zvērus?! Lasīju un raudāju… […]