Eksistē kaut kas, ko tu vari darīt tieši tagad, lai izmainītu spēli.
Jūs lasāt rīta ziņas un domājat: ir pārsteidzoši, ka kādam mūsu pasaulē parasti izdodas smaidīt un saglabāt pozitīvu attieksmi. To vien nākas dzirdēt, kā: “Viņu nogalināja, aizdedzināja, pievīla, apbēdināja …” – un tā gandrīz katru dienu. Mainās tikai pilsētu vārdi un uzvārdi. Būtība nemainās – pasaule kaut kur slīd bezdibenī.
Jā, mēs visi lasām par “pozitīvās domāšanas spēku”, kas var radīt brīnumus. Bet no kurienes tamrasties, ja mūs ieskauj meli un vardarbība? Katru dienu notiek kaut kas vēl sliktāks nekā vakar.
Ko darīt ar visu šo? Kā izdzīvot nežēlības un cilvēcisko ciešanu pasaulē?
Visticamāk, jums un man ir tikai viens veids, kā izdzīvot šajā haosā, kas piepildīts ar bailēm un satraukumu, – atgriezties mūsu pašu dzīves saknēs.
Mums vajadzētu koncentrēties uz savu pozitīvo rīcību un darbiem neatkarīgi no tā, cik nenozīmīgi tie mums šķiet.
Slavenais amerikāņu psihologs Abrahams Maslovs, slavenās Maslova piramīdas (diagramma, kas hierarhiski attēlo cilvēka vajadzības) autors, uzskatīja to par mūsu vienīgo izeju. Galu galā katram labajam darbam ir spēcīgs psihoterapeitiskais efekts. Un otrādi: izdarot ļaunumu, mēs padarām mūsu pasauli vēl briesmīgāku.
Abrahams Maslovs rakstīja:
“Cilvēkiem skaidri jāsaprot, ka katru reizi, kad viņi draud, pazemo vai nevajadzīgi rada sāpes, cenšas pakļaut vai noraidīt citu cilvēku, viņi veicina psihopatoloģijas parādīšanos, pat ja nelielā mērā.
Viņiem jāsaprot, ka visi, kas ir laipni, pieklājīgi, gatavi palīdzēt, ir demokrātiski šī vārda psiholoģiskā nozīmē, izrāda sirds siltumu, ir psihoterapeitisks faktors, pat ja tam nav izšķirošas nozīmes.”
“Bet kā var parādīt laipnību un līdzdalību, ja mūsu pasaule ir tik ļauna un nežēlīga?” – jūs jautājat.
Saprātīgs jautājums. Skaidrs, ka ļaunums vai abstrahēšanās no realitātes – neko nevar mainīt.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
[…] Ja tev apnikuši cilvēki apkārt – izlasi šo Maslova citātu […]