Tas gadījums, kad citē tavas domas.
Pabarojiet savus dēmonus. Nospiediet akseleratora pedāli līdz grīdai, skūpstiet līdz sāpēm baigu kaulos vēlamās sievietes sāpēs, veidojiet tetovējumus, sitiet glāzes pret sienām un pa seju tiem, kas nekaunīgi.Iereibuši dziediet dziesmas ielās, leciet ar izpletni un caur automašīnas stiklu pasmaidiet bērniem kaimiņu mašīnās.
Pabarojiet savus dēmonus, jo jūsu dēmoni esat jūs paši. Tu esi īsts, ne pasterizēts, ne rafinēts, ne destilēts un nefiltrēts pēc morāles principiem, ģimenes vērtībām, sabiedriskās domas, tēva mācībām.
Pabarojiet tos, pretējā gadījumā viņi ēdīs paši un tu būs tikai iesaiņojums tam, kas ir cilvēks. Personības čaula, kura piepildīta kompleksiem un nepiepildītām vēlmēm, nevis pozitīvām emocijām, sapņiem un pašapziņu.
Lasi vēl: Kausētais siers: nepērku to veikalā, bet pagatavoju pati tikai 10 minūšu laikā
Pabarojiet viņus un negaidiet, kamēr viņi paši, bez jūsu zināšanām un vēlmes, vienā mirklī izlīdīs laukā. Viņi saplosīs jūsu dvēseli un, spoži mirgodami no pārmērīgas skābekļa piedevas, pēc tam sadedzinās līdz pašai pamatnei. Jūs kļūsiet par savu mūžīgo netikumu izpildītāju, nevis par savu piedzīvoju režisoru.
Pabarojiet savus dēmonus, nekautrējieties un nebaidieties no viņiem. Ļaujiet no tiem baidīties citiem, kuru pašu dēmoni jau sen ir miruši.
Avots: