Eiropas Centrālā banka (ECB) samazināja likmes par 25 bāzes punktiem līdz 2,75%, Lagardai signalizējot arī par turpmāku mīkstināšanu, ja inflācija samazināsies. Viņa izslēdza iespēju izmantot bitkoinus kā rezerves aktīvu, uzsverot likviditātes un drošības nepieciešamību.
Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda norādīja, ka turpmāka likmju samazinājuma ceļš ir skaidrs, jo finansēšanas nosacījumi joprojām ir ierobežojoši ceturtajā ceturksnī stagnējošās tautsaimniecības apstākļos.
ECB ceturtdien, kā tirgus dalībnieki plaši gaidīja, vienprātīgi pieņemot lēmumu, samazināja savas trīs galvenās procentu likmes par 25 bāzes punktiem, tādējādi noguldījumu likmi – Frankfurtes monetārās politikas etalonu – samazinot līdz 2.75%.
Preses konferences galvenie secinājumi bija atbalsts turpmākai monetārās politikas mīkstināšanai un atteikšanās no Bitcoin kā ECB bilances rezerves aktīvu izmantošanas.
Inflācijai mazinoties, iespējams, notiks vēl vairāk likmju samazinājumu
Lagarda norādīja, ka ECB turpinās piemērot pieeju, kas atkarīga no datiem, tomēr dodot mājienu, ka iespējami turpmāki procentu likmju samazinājumi, ja inflācija turpinās samazināties un ekonomiskie apstākļi attaisnos papildu atbalstu.
“Mēs zinām virzienu,” viņa teica, uzsverot, ka turpmāko samazinājumu tempu un apmēru noteiks ienākošie dati. Pēc Lagardas teiktā, procentu likmes joprojām ir “pašlaik ierobežojošas” un nav neitrālā līmenī, tādējādi dodot mājienu par turpmākām korekcijām.
Viņa neaizvēra iespēju, ka nākamajā politikas sanāksmē martā gaidāma vēl viena politikas mīkstināšana, jo būs pieejama jauna informācija.
Lagarda pauda pārliecību, ka, neraugoties uz iespējamām svārstībām tuvākajā laikā, inflācija ilgtspējīgi sasniegs 2% mērķi 2025. gadā.
Kopumā tirgus dalībnieki sagaida vēl trīs ECB procentu likmju samazinājumus par 25 bāzes punktiem šogad.
Tautsaimniecības vājināšanās un tirdzniecības berzes draudi
Lagarda atzina, ka tautsaimniecības izaugsmes riski joprojām “sliecas uz leju”, kā iespējamos nelabvēlīgos faktorus minot ģeopolitisko spriedzi un tirdzniecības berzes.
Eirozonas ekonomika 2024. gada 4. ceturksnī stagnēja, gan Vācijai, gan Francijai uzrādot negaidītu iekšzemes kopprodukta tempa sarukumu.
Runājot par tarifiem, viņa uzsvēra, ka ir pāragri novērtēt to precīzu ekonomisko ietekmi, jo vēl “nav nekā tāda, ko mēs faktiski varam fiksēt politikas noteikšanas, skaitļu, apjoma ziņā”.
Tomēr viņa brīdināja, ka “lielāka berze pasaules tirdzniecībā varētu ietekmēt eirozonas izaugsmi, mazinot eksportu un vājinot pasaules tautsaimniecību”.
Viņa norādīja, ka konfidences mazināšanās varētu palēnināt patēriņa un investīciju atveseļošanos, turklāt tādi ārējie faktori kā konflikti Ukrainā un Tuvajos Austrumos vēl vairāk traucē globālo tirdzniecību un energoresursu piegādes.
Bitcoin kā rezerves aktīvs izslēgts
Lagarda stingri noraidīja spekulācijas par to, ka ECB turētu Bitcoin kā rezerves aktīvu. “Rezervēm jābūt likvīdām un drošām,” viņa teica, piebilstot, ka Bitcoin neatbilst šiem kritērijiem tā svārstīguma un potenciālo risku, kas saistīti ar naudas atmazgāšanu un nelikumīgām darbībām, dēļ.
Viņas piezīmes kontrastē ar negaidīti atklāto FED priekšsēdētāja Džeroma Pauela nostāju, kurš trešdien paziņoja, ka komercbankas “lieliski spēj apkalpot kriptobankas klientus, ja vien tās saprot un spēj pārvaldīt riskus”.
Pauels arī iestājās par skaidrākiem noteikumiem, sakot: “Būtu noderīgi, ja ap kriptovalūtu būtu plašāks regulatīvais aparāts, un, manuprāt, pie tā diezgan daudz strādāja Kongress.”.
Tirgus reakcija
Pēcpusdienas tirdzniecībā Eiropā eiro kurss saglabājās stabils 1,0430 ASV dolāru līmenī, uzrādot nelielas izmaiņas. Eiropas akcijas ieguva zināmu impulsu pēc pozitīvas atklāšanas Volstrītā.
Euro STOXX 50 līdz plkst. 16.20 pēc Viduseiropas laika pieauga par 0,7 %, un ASML Holding N.V. bija vadošais uzņēmums, kas palielinājās par 2,9 %.
No valstu indeksiem Spānijas IBEX 35 uzrādīja labākus rezultātus, ko veicināja nekustamā īpašuma un banku akciju stiprums.