Iespējamais tirdzniecības konflikts, ko ASV prezidents Donalds Tramps ir izraisījis kopš atgriešanās amatā, var radīt smagas sekas Ukrainā. Vismaz 25% tarifi visam importētajam tēraudam un alumīnijam var būtiski kaitēt Ukrainas sagrautajā ekonomikā.
Zaporožstaļas dzelzs un tērauda rūpnīca, viena no lielākajām Ukrainas tērauda rūpnīcām, atrodas valsts industriālajos austrumos, kur Krievijas 3 gadus ilgā invāzija kaimiņvalstī draud jebkurā brīdī pārtraukt ražošanu.
Ikdienas cīņas izvēršas gar frontes līniju 40 km attālumā, rūpnīcā izpērkot materiālus militārajam aprīkojumam un ārvalstu ražotājiem, ko izmantot automašīnās, iekārtās un celtniecībā.
“Morāle nav tik augsta kā agrāk. Mēs šeit esam diezgan noguruši,” pārdomājot grūtības, sacīja rūpnīcas uzraugs Serhijs Živočenko. “Bet nav iespējas atgriezties; vienīgais ceļš ir uz priekšu.”
Tomēr pagājušajā nedēļā pie apjomīgā rūpnīcu kompleksa sliekšņa nonāca otra problēma – iespējamais tirdzniecības konflikts, ko ASV prezidents Donalds Tramps ir izraisījis kopš atgriešanās amatā pirms četrām nedēļām.
Iespējamo tarifu ietekme
Tramps ieviesa tarifus vismaz 25% apmērā visam importētajam tēraudam un alumīnijam, un šis lēmums varētu kaitēt Ukrainas sagrautajā ekonomikā.
Ukrainas valdības amatpersonas un uzņēmumu vadītājus šokēja Trampa 10.februāra izpildrīkojums, kas uzsvēra Ukrainas pieaugošo nedrošību attiecībā pret tās svarīgāko Rietumu sabiedroto.
Prezidents apgalvo, ka dažādu tarifu noteikšana izlīdzinās konkurences apstākļus starptautiskajā tirdzniecībā un padarīs ASV rūpnīcas konkurētspējīgākas.
Kopš Krievijas karaspēka ienākšanas valstī tērauda rūpniecības daļa Ukrainas iekšzemes kopproduktā ir samazinājusies gandrīz uz pusi, un tērauda eksports ir ievērojami zemāks nekā pirms 4 gadiem.
Ukrainas Tērauda asociācija brīdināja, ka, ja ASV importa nodevas stāsies spēkā, kā plānots 12. martā, tas novājinātajai nozarei izmaksās 2,4 miljardu grivnu (55,34 miljonus eiro) ieņēmumus un valdībai 1 miljardu grivnu (22,9 miljonus eiro) nodokļu veidā gadā.
Tarifu rīkojums nebija vienīgā prezidenta vai viņa administrācijas rīcība, kas pagājušajā nedēļā izraisīja satraukumu Kijevā. Tramps norādīja uz mainīgajām vēsmām ASV politikā, tieši sazinoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kuru bijušais prezidents Džo Baidens un citi Rietumu līderi bija mēģinājuši izolēt kopš Putina karaspēka nosūtīšanas uz Ukrainu.
Tramps arī sacīja, ka viņš, iespējams, tuvākajā laikā personīgi tiksies ar Krievijas līderi, pastiprinot bažas, ka Kijeva tiks atstāta ārpus jebkurām sarunām par pamieru.
Gan prezidenta, gan ASV aizsardzības ministra Pīta Hegseta komentāri par Ukrainas dalības NATO noraidīšanu vēl vairāk pastiprināja bažas, ka valstij vairs nav Vašingtonas atbalsta.
“Būtisks atbalsts Ukrainai”
Šā mēneša sākumā Tramps norādīja, ka vēlas iegūt piekļuvi Ukrainas retzemju materiāliem kā nosacījumu turpmākam ASV atbalstam valsts aizsardzībā pret Krieviju.
Ukrainas ekonomikas ministre Jūlija Sviridenko pauda gatavību risināt sarunas ar ASV amatpersonām, lai saglabātu piekļuvi Amerikas tērauda tirgum.
Ukraina cer iegūt atbrīvojumu līdz 2026. gada martam Ukrainā ražotiem tērauda izstrādājumiem, kā arī Eiropas Savienības ražojumiem, kas izgatavoti no tērauda un Ukrainas tērauda pusfabrikātiem.
Kijevas argumenta būtība ir tāda, ka kopējā tērauda vērtība, kas ASV piegādāta no Ukrainas tieši un ar pārstrādes palīdzību ES, ir tikai 0,81% no kopējā ASV tērauda importa un nevar saprātīgi apdraudēt ASV rūpniecību.
“Atbrīvojuma no tarifiem saglabāšana Ukrainas tēraudam, tostarp produktiem, kas ražoti ES no Ukrainas tērauda, sniedz būtisku atbalstu Ukrainai, jo tā turpina pretoties neprovocētai militārai agresijai no Krievijas,” teikts Ukrainas Tērauda asociācijas paziņojumā. “Izņēmums ļauj Ukrainas tērauda eksportētājiem turpināt savu darbību, dot ieguldījumu valsts budžetā un atbalstīt Ukrainas ekonomiku plašākā nozīmē.”
Augošās enerģijas izmaksas
Militārais konflikts jau ir radījis citus izaicinājumus, tostarp enerģijas izmaksu pieaugumu, ko izraisīja nerimstošie uzbrukumi Ukrainas energotīklam. Blokādes izjauca tirdzniecības ceļus.
Sarežģītā eksporta loģistika prasa Ukrainas tērauda rūpniecām novirzīt savu uzmanību no apkalpošanas Āzijā un Tuvajos Austrumos uz klientu meklēšanu Eiropā. Tas ir sāpīgs un izaicinošs process.
Tagad ES bloks veido lauvas tiesu no Ukrainas tērauda eksporta. Pastāv bažas, ka ASV tērauda tarifi radīs nevēlamu ietekmi, piemēram, Eiropas valstis uzliks ievedmuitas nodokļus Ukrainas produktiem, lai kompensētu jaunus nodokļus savām precēm.