Pasaules akciju tirgi kritās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma, ka viņš Kanādai un Meksikai piemēros 25% tarifus, kā arī papildu 10% nodevas Ķīnas importam.
Trīs valstis atbildēja ar atbildes pasākumiem, palielinot bažas par globālā tirdzniecības konflikta saasināšanos.
Kanādas premjerministrs Džastins Trudo paziņoja, ka Kanāda noteiks 25% tarifus ASV precēm 155 miljardu Kanādas dolāru (102,1 miljards eiro) vērtībā, tarifi importam 30 miljardu Kanādas dolāru (19,8 miljardu eiro) vērtībā stāsies spēkā otrdien, bet pārējie tarifi stāsies spēkā pēc 21 dienas.
“Mūsu tarifi paliks spēkā līdz ASV tirdzniecības rīcības atsaukšanai, un, ja ASV tarifi netiks pārtraukti, mēs aktīvi un nepārtraukti apspriežamies ar provincēm un teritorijām, lai īstenotu vairākus beztarifu pasākumus,” teikts Trudo paziņojumā.
Ķīna tikmēr norādīja, ka noteiks papildu tarifus līdz 15% apmērā galveno ASV lauksaimniecības produktu, tostarp vistas, cūkgaļas, sojas un liellopu gaļas, importam, kā arī turpmāk ierobežos uzņēmējdarbību ar ASV uzņēmumiem.
Ķīnas Tirdzniecības ministrija bija izplatījusi agrāku paziņojumu, kurā teikts, ka Pekina ir “ļoti neapmierināta” ar ASV tarifiem un “veic pretpasākumus, lai aizsargātu savas tiesības un intereses”.
Februārī Ķīna jau ieviesa 15% nodevu oglēm un sašķidrinātai dabasgāzei (SDG) no ASV un 10% nodevu Amerikas jēlnaftai, lauksaimniecības iekārtām un dažiem transportlīdzekļiem pēc Trampa administrācijas sākotnējās 10% nodevas Ķīnas importam.
Pagājušajā mēnesī Tramps arī parakstīja memorandu, kurā uzdod Ārvalstu investīciju komitejai ierobežot Ķīnas investīcijas ASV.
Otrdien Meksikas prezidente Klaudija Šeinbauma paziņoja, ka viņa svētdien paziņos par Meksikas atbildes tarifiem pret ASV. Viņa atkārtoti uzsvēra, ka Meksika sadarbosies ar ASV, bet nebūs pakļauta.
Eiropas tirgi uzplaukst
Izvairīšanās no riska noskaņojums dominēja pasaules tirgus tendencēs, nosūtot ASV akciju tirgus krasi lejup. Tehnoloģiju indekss Nasdaq noslīdēja par 2,6%, dzēšot visus ieguvumus kopš Trampa uzvaras vēlēšanās.
ASV dolāra kurss attiecībā pret lielāko daļu citu galveno valūtu samazinājās ASV valdības obligāciju peļņas likmju krituma dēļ. Tomēr Kanādas dolārs un Meksikas peso krasi samazinājās attiecībā pret zaļo naudu.
ASV valdības obligācijas jeb Valsts kases tiek uzskatītas par drošiem aktīviem, un obligāciju cenas mainās pretēji obligāciju ienesīgumam. Citi patvēruma aktīvi, tostarp zelts un Japānas jena, ir piedzīvojuši spēcīgu pieaugumu.
Pretstatā kritumam ASV fondu tirgos Eiropas akcijas turpināja savu rekordlielo ralliju, gan Euro Stoxx 600 indeksam, gan Vācijas DAX pirmdien sasniedzot jaunus maksimumus.
Aizsardzības krājumi strauji pieauga, veicinot rūpniecības sektoru blokā. Rheinmetall AG akcijas pieauga par 13,7%, Airbus pieauga par 5,9%, bet BYYER AG pieauga par 5,7% pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Keirs Stārmers Londonā tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski. Eiropas indeksi, piemēram, Stoxx 600, DAX un CAC 40, otrdienas rītā tomēr uzrādīja nelielu kritumu.
Eiro un obligāciju ienesīguma kāpums
Savukārt eiro kurss nedēļas sākumā nostiprinājās, jo lielākā daļa Eiropas valstu obligāciju peļņas likmju pieauga pēc karstākiem, nekā gaidīts, februāra inflācijas datiem, sarežģījot Eiropas Centrālās bankas (ECB) prognozes par agresīvu likmju samazināšanu.
Pirmdien Vācijas 10 gadu obligāciju ienesīgums pieauga par 10 bāzes punktiem, pretstatā ASV 10 gadu valsts kases kritumam par 9 bāzes punktiem. EUR/USD pieauga par gandrīz 1 centu, pārsniedzot 1,0480.
Bitcoin otrdien plkst. 07:20 pēc Centrāleiropas laika atkāpās līdz nedaudz zem 84 000 USD (80 100 eiro) no pirmdienas augstākā līmeņa virs 94 000 USD (89 600 eiro), atspoguļojot tehnoloģiju akciju plašo izpārdošanu.
Pasaulē lielākais digitālais marķieris piedzīvoja īslaicīgu pieaugumu pēc tam, kad Tramps vietnē Truth Social publicēja ziņojumu, ka viņš “virzīs uz priekšu kriptovalūtu stratēģiskās rezerves jomā” un “pārliecināsies, ka ASV ir pasaules kriptovalstu galvaspilsēta”.