Augstākās ASV un Ķīnas amatpersonas sestdien noslēdza pirmo sarunu dienu Šveicē, lai kliedētu tirdzniecības konfliktu, kas draud sagraut globālo ekonomiku, un plānoja atsākt sarunas svētdien, sacīja diskusijām tuvu stāvošs avots.
Ķīnas vicepremjers He Lifengs apmēram astoņas stundas Ženēvā tikās ar ASV finanšu ministru Skotu Besentu un ASV tirdzniecības pārstāvi Džeimisonu Grīru savā pirmajā klātienes tikšanās reizē, kopš abas pasaules lielākās ekonomikas viena otras precēm uzlikušas tarifus, kas ievērojami pārsniedz 100%.
Neviena no pusēm neizteica nekādus paziņojumus par diskusiju būtību un neliecināja par progresu tarifu samazināšanā, jo ap plkst.20 noslēdzās sanāksmes Šveices vēstnieka ANO rezidencē.
Besents, Grīrs un Lifengs tikās Ženēvā pēc vairākām nedēļām pieaugošās spriedzes, ko izraisīja ASV prezidenta Donalda Trampa februārī sāktā tarifu politika un Pekinas atbildības reakcija, kuras rezultātā gandrīz 600 miljardu dolāru ikgadējā divpusējā tirdzniecība ir faktiski apstājusies.
Tirdzniecības strīds kopā ar Trampa pagājušajā mēnesī pieņemto lēmumu uzlikt nodevas desmitiem citu valstu, ir izjaukusi piegādes ķēdes, nesakārtotus finanšu tirgus un pastiprinājusi bažas par strauju globālo lejupslīdi.
Sarunu norises vieta Šveices diplomātiskajā centrā netika publiskota. Tomēr aculiecinieki redzēja, ka abas delegācijas pēc pusdienu pārtraukuma atgriezās ANO vēstnieka villā, kurai ir savs privātais parks ar skatu uz Ženēvas ezeru.
Iepriekš ASV amatpersonas, tostarp Besents un Grīrs, smaidīja, izejot no viesnīcas ceļā uz sarunām, nēsājot sarkanas kaklasaites un Amerikas karogus atlokos. Besents atteicās runāt ar žurnālistiem.
Tajā pašā laikā Mercedes furgoni ar tonētiem logiem tika manīti izejam no viesnīcas, kurā ķīniešu delegācija bija apmetusies ezera krastā, kamēr skrējēji, gatavojoties nedēļas nogales maratonam, sildījās saulē.
Vašingtona cenšas samazināt savu preču tirdzniecības deficītu ar Pekinu 295 miljardu dolāru apmērā un pārliecināt Ķīnu atteikties no tā, ko ASV uzskata par merkantilistisku ekonomikas modeli, un dot lielāku ieguldījumu globālajā patēriņā, kas prasītu politiski jutīgas iekšzemes reformas.
Pekina to uzskata par ārēju iejaukšanos. Tā vēlas, lai Vašingtona pazeminātu tarifus, precizētu, ko tā vēlas, lai Ķīna iegādātos vairāk, un izturētos pret to kā pret līdzvērtīgu pasaules arēnā.
Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra “Siņhua” sestdien komentārā norādīja, ka ASV “neapdomīgā tarifu ļaunprātīgā izmantošana” ir destabilizējusi globālo ekonomisko kārtību, taču piebilda, ka sarunas ir “pozitīvs un nepieciešams solis, lai atrisinātu nesaskaņas un novērstu turpmāku eskalāciju”.
“Neatkarīgi no tā, vai turpmākais ceļš ir saistīts ar sarunām vai konfrontāciju, viens ir skaidrs: Ķīnas apņēmība aizsargāt savas attīstības intereses ir nesatricināma, un tās nostāja attiecībā uz globālās ekonomikas un tirdzniecības kārtības uzturēšanu joprojām ir nelokāma,” sacīja Siņhua.
Tramps piektdien sacīja, ka 80% tarifs Ķīnas precēm “šķiet pareizs”, pirmo reizi ierosinot konkrētu alternatīvu 145% nodevām, ko viņš ir uzlicis Ķīnas importam.
Viņš ir norādījis, ka diskusijas ir ierosinājusi Ķīna. Pekina sacīja, ka ASV ir pieprasījušas diskusijas un ka Ķīnas iebilde pret ASV tarifiem nav mainījusies.
Ķīna varētu meklēt to pašu 90 dienu atbrīvojumu no tarifiem, kādu Vašingtona ir piešķīrusi citām valstīm, kamēr notiek sarunas, savukārt jebkāda veida tarifu samazināšanu un turpmākās sarunas investori vērtētu kā pozitīvu.