Nekad agrāk tik tuvu acīm un ausīm nav bijis tik daudz kārdinājumu, kā ir tagad, raksta Latvijā vadošais portāls la.lv
Tāpēc daudzi vecāki nelabprāt uz lielveikaliem iepirkties dodas kopā ar savām mazgadīgajām atvasēm, tomēr ne mazums ir arī tādu, kas paši ir kļuvuši par patērēšanas filozofijas upuriem un, izdabājot bērnu iegribām, kurām nav robežu, attiecībās ar bērniem iztrūkstošo kompensē ar mantu pirkšanu un milzīgām atlaidēm disciplīnas jautājumos. Bez robežu ievērošanas nespēj pastāvēt neviena sabiedrība. Tās ir spēkā pat dzīvnieku pasaulē.
Liberālā pedagoģija robežu ierādīšanas jautājumā ir izrādījusies bezspēcīga. Par to ir vienisprātis daudzi, taču publiski nerunā, jo baidās, ka viņus ieskaitīs homofobos un atpakaļrāpuļos, ka stingrāku prasību izvirzīšana bērniem tiks vienādota ar vardarbību un bērnu tiesību pārkāpšanu.
Politkorektums gan politikā, gan pedagoģijā ir kļuvis par slimīgu izdabāšanu. Un tā nu, sapņojot par lielu un gaišu nākotni, bērniņi aug, kļūstot par garlaicības māktiem patērētājiem. Pieaugušie no izglītības iestāžu puses tiek terorizēti ar prasībām kaut kā īpaši ieinteresēt bērnus gan mācīties, gan strādāt.
Sanāk, ka mācībām un darbam ir jākļūst par rotaļu, bet vecākiem un skolotājiem par rotaļniekiem, ja viņi to nespēj, skaitās caurkrituši. Taču dzīve nav un nekad nebūs atrakciju parks. Neviena darbavieta negaida uz rotaļām kāros. Daudzi jaunieši tikai tur pirmo reizi sastopas ar prasībām un disciplīnu un drīzi vien šādu darbavietu pamet.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā