Vietne news publicēja nu ļoti smieklīgu ziņu. Marinai palika četri gadi, kā jau visi bērni šajā vecumā ir smieklīgi un gudri, dažreiz no viņas mutes skanēja tādi šedevri, ka no smiekliem visiem sāpēja vēders.
Pēc Lieldienu brīvdienām mums vajadzēja braukt uz kapsētu, tur norisinājās piemiņas diena. Tā kā mans vīrs bija komandējumā, automašīnu vadīt es nemācēju, tad es izdomāju, ka četru gadu vecumā pamēģināšu braukt ar autobusu. Kad piebrauca īstais transports, mēs sēdējām uz dubultā sēdekļa, autobusā bija daudz brīvu vietu.
Pēc neskaitāmām pieturām autobuss nemanāmi piepildījās, līdz ar ko nebija gaisa autobusā. Tad, kad nākamajā pieturā iekāpa gados veca sieviete, Marina piecēlās no sēdekļa un teica:
– Vecmāmiņ, sēdieties! Jums noteikti jau kājas sāp!
– Sieviete pasmaidīja, un iesēdās norādītajā vietā:
– Kāda gan tu esi audzināta meitene! Kurš tevi iemācīja būt tik pieklājīgai?
Marina paskatījās uz mani un lepni noteica:
-Mamma! Viņa man vienmēr teica, ka opjus ir jāpalaiž apsēsties!
Viss autobuss piepeši piepildījās ar smiekliem, Marina nesaprata, ko viņa pateica nepareizi… Viņa nosarka, centās paskaidrot, ka viņa ar to domāja “senioriem”, un, ka šī sieviete savā vecumā izskatās ļoti labi un it nemaz neizskatās tik veca.
Avots:
Jāraud par to ka viens bērns no simta atdos savu vietu vecākam cilvēkam