Asja tika atstāta savā vaļā. Un ja līdz septītajai klasei Asja vismaz kaut cik centās mācīties, tad jau astotajā klasē pusaudzes dvēsele nespēja pretoties lielās pasaules kārdinājumiem. Apkārt taču ir tik daudz kā interesanta! Blakus atradās arī vietējās arodskolas kopmītnes, kuras audzēkņu dzīve šķita tik aizraujoša, viņi vienmēr ķiķināja, devās kopīgajās izklaidēs, viņiem vienmēr bija jautri. Bet Asjas dzīve pilnīgi pretēji bija pavisam garlaicīga, tikai skola un mājas. Arī klasesbiedri likās pavisam garlaicīgi, tiem visu laiku jāmācās, pat ārā nedrīkst uzkavēties ilgāk par septiņiem vakarā. Bet te tāda jautrība, un Asja pieklīda vienai no šādām pusaudžu kompānijām.
Bet tur gados vecāki puiši, arī pati Asja izskatījās vecāka par saviem gadiem. Tā tas arī aizgāja, tad paliek istabiņā pie viena, tad pie otra. Tas šķita jautri un patīkami, taču nepietika prāta, lai izvērtētu iespējamās sekas.
Arī māte nemaz neko nav manījusi, jo visu laiku bijusi darbā. Tomēr Asja bija tieva meitene, un, pat velkot platākas drēbes, bija visai pagrūti noslēpt lielu vēderu. Reiz skolotājai radās aizdomas un viņa aizveda meiteni pie skolas medmāsas. Taču tai bija vienalga, viņa tikai iedeva nosūtījumu pie ārsta, kuru Asja tā arī nebija izmantojusi. Priekš kam? Viņai ir lieliska pašsajūta, vienīgais, viņa ir nedaudz uzbarojusies. Bet tas laikam dēļ neveselīga ēdiena, baltmaizes un makaroniem, ar tādu uzturu vienkārši nav iespējams notievēt.
Trauksmi sacēla vien tad, kad tieši stundas laikā Asjai palika slikti. Domāja, ka banāli saindējās, bet izrādījās, ka spontānā aborta draudi, jo šāda slodze nemaz nav paredzēta bērna organismam. Asjas māte nemaz nespēja noticēt – kādi septiņi mēneši? Viņas meita taču ir nevainīga! Septītajā mēnesī viņa jau nu pati būtu pamanījusi!
Kad gribēja noskaidrot, kas ir bērna tēvs, Asja vien brīnījās: „Kāds tēvs? Kāds bērns? Man vēderā ir bērns? Bet es visu laiku biju domājusi, kas tur tik dīvaini kustās. Es nezinu, kā viņš tur ir uzradies. Iespējams, tāpat kā tārpi, no netīrām rokām?” Vai arī metās raudāt: „Kāds bērns, es taču pati vēl esmu bērns! Man vēderā notiek kas dīvains, bet tas pilnīgi noteikti nav bērns, nezinu, kas! No kurienes tur varētu uzrasties bērns!”
Neviena no savu pielūdzēju vārdiem viņa tā arī nenosauca, vai nu nespēja sasaistīt kopā ar grūtniecību, vai vienkārši negribēja nodot.
Asjai piedzimis burvīgs puisēns. Protams, nācās veikt ķeizargriezienu, jo viņa nespētu piedzemdēt pati. Viņas abas uzrakstīja atteikumu no bērna. Lai arī Asjas mātei bija žēl mazbērna un viņa labprāt būtu ņēmusi viņu uz mājām, taču saprata, ka nespēs pavilkt viņa audzināšanu, tad jau drīzāk pati neizturēs. Viņa bija spiesta spert šādu soli, taču ātri vien veselīgam puisītim atradās audžuģimene.
Lasi vēl: Super garda, aromātiska vista ar rīsiem un dārzeņiem
Bet 15 gadus vēlāk Asja atkal ieradās šajā dzemdību namā. Solīda, apvēlusies un daudz rāmāka precēta kundze. Abi ar vīru nolēma laist pasaulē bērnu. Arī šoreiz viņai ir piedzimis dēls…
Avots: