Pakļaujaties veselīgai disciplīnai, taču esiet saudzīgi pret sevi. Jūs esat tādi paši visuma bērni kā koki vai zvaigznes, un jums ir tiesības šeit atrasties. Un vienalga, vai jūs to saprotat, vai nē, bet pasaulē viss norit tā, kā tam jābūt. Esiet mierā ar Dievu, lai arī kā jūs Viņu saprotat.
Lai ar ko jūs nenodarbotos, par ko jūs arī nesapņotu, skaļajā dzīves steigā noteikti saglabājiet mieru savā dvēselē. Ar visu netaisnību un nelietību, ar vienmuļu rutīnu un sagrautiem sapņiem, pasaule tomēr ir skaista. Esiet pret to uzmanīgi.”
Maksa Ermana prozas dzejolis „Desiderate” vairākkārt tika tulkots dažādās pasaules valodās. Taču ikvienam no tulkotājiem bija gadījušās kļūdas. Untam par pametu nav kvalifikācijas vai meistarības trūkums.
Vienkārši šī garadarba būtībā ir tāda, ka ikviens to lasošais cilvēks sāk vairāk vai mazāk vadīties pēc savām izjūtām un emocijām, nevis precīzi seko pirmavotā teiktajam. Šādā gadījumā kļūdas rodas pašas par sevi – jo arī emocijas katram ir savādākas.
Avots: