2018. gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,37 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 9,1 % vairāk nekā 2017. gada jūnijā, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 10,7 % un importa vērtība – par 7,9 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati. Jūnijā Latvija eksportēja preces 1,03 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,33 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada jūniju ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 43,1 % līdz 43,7 %.
Pirmajā pusgadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 13,14 miljardus eiro – par 1,06 miljardiem eiro jeb 8,7 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,96 miljardus eiro (palielinājums par 524,6 milj. eiro jeb 9,7 %), bet importa – 7,18 miljardus eiro (pieaugums par 531,7 milj. eiro jeb 8 %).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2018. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2017. gada jūniju eksporta vērtība bija par 11,2 % un importa par 7,7 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 1,5 %, bet importa – par 6,6 %.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju:
– augu valsts produktu eksports lielāks par 39,2 milj. eiro jeb 2,2 reizes,
– koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 27,5 milj. eiro jeb 17,0 %,
– mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 13,4 milj. eiro jeb 7,5 %,
– ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 10,3 milj. eiro jeb 14,2 %,
– dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu eksports mazāks par 2,4 milj. eiro jeb 5,3 %.
Svarīgākās izmaiņas importā 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju:
– mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 60,2 milj. eiro jeb 24,1 %,
– ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 18,1 milj. eiro jeb 15,7 %,
– koka un tā izstrādājumu imports lielāks par 16,1 milj. eiro jeb 43,8 %,
– augu valsts produktu imports lielāks par 10,9 milj. eiro jeb 28,3 %,
– minerālproduktu imports mazāks par 5,9 milj. eiro jeb 5,3 %.
Jūnijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (15,5 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,4 %), Zviedrija (6,7 %) un Vācija (6,4 %), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,1 % no importa kopapjoma), Vācija (10,4 %), Polija (9,6 %) un Igaunija (7,8 %).
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā jūnijā veidoja 9 %, bet importā – 5,1 %.
Graudaugu produktu eksporta kāpumu 2018. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2017. gada jūniju ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 19,7 milj. eiro jeb 2,8 reizes. Savukārt elektroierīču un elektroiekārtu eksports samazinājās, sarūkot mobilo telefonu eksportam par 28,5 milj. eiro jeb 61,6 %.
Mehānismu un mehānisko ierīču importa palielināšanos 2018. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2017. gada jūniju ietekmēja turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu importa pieaugums par 62,9 milj. eiro. Tajā pašā laikā elektroierīču un elektroiekārtu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja mobilo telefonu importa kritums par 27,1 milj. eiro jeb 53 %.
Plašāka informācija par Latvijas ārējo tirdzniecību mēnešu un ceturkšņu griezumā sadalījumā pa valstu grupām un preču nodaļām pieejama CSP datubāzē sadaļā “Ārējā tirdzniecība”.