Pēdējo trīs gadu laikā dzimtsarakstu nodaļas konstatējušas desmit gadījumus, kuros bērna dzimšanas fakta reģistrācijas termiņš pārsniedz sešus mēnešu ilgu laika posmu, liecina Veselības ministrijas (VM) izstrādātais informatīvais ziņojums, ar kuru šodien tika iepazīstināta valdība, vēsta vadošais portāls Latvijā la.lv
Arī Labklājības ministrija identificējusi vairākus bērna savlaicīgas nereģistrēšanas cēloņus, piemēram, vecāka nevēlēšanās bērnu reģistrēt vai domstarpības par paternitāti, tāpat
nereti ir situācijas, kad jaundzimušais netiek reģistrēts vecāku nolaidības dēļ vai ir vēlme bērna piedzimšanas faktu slēpt.
Tāpat esot situācijas, kad jaundzimušā vecākiem ir īpašas vajadzības vai pietrūkst bērna aprūpei nepieciešamo prasmju.
Šī iemesla dēļ LM norādījusi, ka līdz pašvaldības atbildīgajām institūcijām savlaicīgi nenonāk svarīga informācija par pašvaldības administratīvajā teritorijā esošu bērnu, kuram nepieciešama palīdzība un aizsardzība. LM ieskatā, šādas situācijas ierobežo bērna tiesības saņemt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, iegūt izglītību, kā arī saņemt sociālos pakalpojumus un palīdzību.
Lai risinātu problēmu, VM izstrādājusi ziņojumu, kurā apkopoti trīs iespējamie risinājumi.
Pirmais risinājums paredz jaundzimušā un viņa mātes datus no e-veselības sistēmas Iedzīvotāju reģistram nosūtīt pēc dzimtsarakstu nodaļu pieprasījuma, tiklīdz jaundzimušā vecāks ir vērsies dzimtsarakstu nodaļā ar lūgumu reģistrēt jaundzimušo. Tomēr VM norāda, ka ar šo risinājumu netiks nodrošināts jautājuma par nereģistrēto bērnu iespējamo identificēšanu risinājums, jo dzimtsarakstu nodaļas nesaņems no e-veselības sistēmas datus par visiem jaundzimušajiem bērniem, bet tikai par tiem, kurus vecāki būs ieradušies reģistrēt.
Saskaņā ar otru risinājumu dati par ikvienu dzimušo bērnu un viņa māti tiek automātiski nosūtīti no e-veselības sistēmas Iedzīvotāju reģistram. Arī šim risinājumam VM norādījusi vairākus riskus, tostarp Iedzīvotāju reģistram tiks nosūtīti dati par visiem dzimušajiem bērniem un viņu mātēm, tostarp par ārzemniekiem. Vēl viens risks – ja sieviete vēlētos atteikties no jaundzimušā bērna, tad datu automātiskas apmaiņas gadījumā no jaundzimušā bērna nevarētu atteikties anonīmi.
Savukārt trešais risinājums, kuru VM atzīst par labāko, paredz vairākus soļus – datu par bērna dzimšanu ievadīšanu e-veselībā, bērna automātisku iekļaušanu Fizisko personu reģistra informācijas sistēmā, kas tiks ieviesta 2020.gadā, piešķirot bērnam personas kodu, norādot pamatdatus un statusu “Pasīvs”. Pēc tam vecāki iesniedz nepieciešamo informāciju un bērnam tiek piešķirts statuss “Dzīvs” vai arī citos gadījumos “Miris”.
Ministrija atzīst, ka arī šis risinājums saistīts ar dažādiem riskiem, tostarp māte nevarēs no jaundzimušā atteikties anonīmi, bet pašvaldība nesaņems informāciju par tās administratīvajā teritorijā faktiski dzīvojošiem bērniem, ja bērna reģistrēšanai dzīvesvietas adresē nebūs tiesiska pamata, kā arī citus riskus.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā