“Mammu, tas ir vienkārši brīnums, ka es esmu šeit! Es biju tikai kilometra attālumā no mājas, bet biju tik izsalcis, ka zaudēju samaņu.
Es visticamāk būtu nomiris, bet tieši tad kāds vecs vīrs gāja man garām un bija tik labs pret mani, ka atdeva veselu plāceni. Un sacīja, ka tas ir viņa vienīgais dienas ēdiens, bet viņš redz, ka man to vajag vairāk nekā viņam.”
Kad māte izdzirdēja šos vārdus, viņas seja nobālēja, un viņa piespiedās pie durvīm, lai nenoģībtu. Viņa atcerējās par saindēto plāceni. Ja viņa to nebūtu sadedzinājusi ugunī, būtu nogalinājusi savu dēlu!
Tad sieviete saprata jēgu vārdiem: “Ļaunais, ko jūs darāt, paliek pie jums, bet labai atgriežas pie tevis!”
Stāsta morāle: Tiecies vienmēr darīt labu, pat ja tagad to neviens nenovērtē.
Avots: