Vai arī jūs mēdzat atnākt svešās mājās ar tukšām rokām? Izrādās, ka šādi darīt ir kategoriski aizliegts. Ir noteikti jāatnes vismaz nelielu dāvinājumu no sevis. Un lūk, kāpēc…
Cik biezi jūs dodaties ciemos, apmeklējat savus bērnus un vecākus? Vai jūs ierodaties tukšām rokām, vai arī atnesat kādu ciemakukuli? Turklāt šeit ir runa nevis par svētkiem un dzimšanas dienām, kad dāvanas tik tiešām ir pašsaprotama lieta.
Katram no mums ir, ar ko padalīties ar citiem. Apdāviniet, dāvājiet citiem prieku, pasniedziet dāvanas – lai arī nelielas, kaut vai nemateriālās vērtības, taču jūs būsiet pārsteigti, cik ļoti tas mainīs jūsu dzīves kvalitāti!
Izlasiet šo DipakaČopras „Septiņi garīgie veiksmes likumi”grāmatas fragmentu:
„Satiekot kādu, jūs varat klusībā nosūtīt viņam svētību, novēlēt laimi, prieku un vairāk smieklu. Šim klusā dāvinājuma veidam piemīt ļoti liels spēks.
Viena no noderīgākajām lietām, ko man iemācīja bērnībā un ko es pats esmu iemācījis saviem bērniem, ir tas, ka nekad nedrīkst ierasties svešās mājās ar tukšām rokām, nekad nedrīkst nākt ciemos bez dāvanām.
Jūs varētu pateikt „Kā es varu dot citiem, ja man pašam dotajā brīdī nepietiek sev?”
Jūs var atnest vienu puķi. Vienu pašu puķi.
Jūs varat atnest zīmīti vai atklātni, kas pastāstīs par jūsu jūtām pret šo cilvēku, pie kā esat atnācis.
Jūs varat izteikt komplimentu. Un ar to uzlabosiet garastāvokli.
Jūs varat atnest lūgšanu… un ar to atbalstīt nama saimnieku.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā