Katrā izraktajā mēness formas bedrītē leju karstu ūdeni (reizēm pielieku šim ūdenim klāt mazliet mangānu, lai dezinficētu zemi). Dodos mājās, lai pagatavotu gurķu sēklas. Kamēr gatavoju gurķu sēklas, iedzeru tēju un ļauju augsnes temperatūrai normalizēties.
Lasi vēl: Konservēju gurķus ar aukstu ūdeni. Šī recepte ir īsts atradums!
Vienmēr stādu sausas sēklas, pēc to iestādīšanas uzreiz neaplaistu, citādi ūdens ieskalo sēklas dziļāk zemē, kā rezultātā neiegūsiet gaidītos rezultātus. Mazliet apklāju sēklas ar augsni, bet pa virsu lieku divās kārtās salocītu lutrosilu – nelaistu un neatveru to līdz brīdim, kamēr tie sadīgst.
Mazliet vēlāk sagatavoju gurķiem tādas kā arkas.
Līdzko stādi sāk kaut mazliet virzīties uz zemi, sagatavoju tiem statīvus, kur piesiet.
Pirmo reizi tos piesienu vēl tad, kad pa naktīm ir auksts – šādā laikā gurķiem nepieciešams kaut ko uzklāt virsū. Tad es tos pārklāju un vaļā netaisu, kamēr nav paaugušies.
Man ir metāla režģis (45×45), kas ir sešus metrus garš. Ar tā palīdzību tiek piesieti gurķi. Protams, ka katrs pats var izdomāt daudz pienācīgāku veidu, kur un kā atsiet gurķu stādus.
Uz vertikālajiem balstiem pievienoju režģi, iegūstot ļoti izturīgu gurķu statīvu. Lai gan šķiet, ka tas ir laikietilpīgs proces, patiesībā tas viss notiek daudz ātrāk.
Lasi vēl: Vai jūs zināt iemeslu, kādēļ pie mājas nedrīkst stādīt egli?
Es parasti tieku galā vien divu stundu laikā, taču es to daru ar mērķi, lai maiem gurķiem būtu ērti un labi.
Šādi tos ir ērti laistīt, apkopt, pievienot mazliet augsnes, lai nosegtu saknes, kā arī pavisam viegli cīnīties ar nezālēm. Apleju ar ūdeni no šļūtenes, pat nesildu to speciāli. Laistu es stādus vakarā, kad ūdeni jau sasildījusi saulīte. Tā kā man ir radikulīts, nevaru nēsāt ūdeni spaiņos vai lejkannās. Bet savākt ražu ir tāds prieks!