Nolēmu izvārīt boršču. Taču nebija kāpostu. Nācās doties uz veikalu. Veikalā nopirku kāpostus, burkānus, siļķi, cīsiņus, desu, salvetes, veļas mazgājamo pulveri, uz atlaidēm paķēru arī galdautu, čības un trīs iepakojumus higiēnisko pakešu, tas tā, katram gadījumam – lai stāv.
Lasi vēl: Maiga un garšīga uzkoda, kura paliks atmiņā. Tagad es gatavoju tiki šādā veidā
Pa ceļam no veikala iebraucu bankā – ieguldīju čeku, tad no blakus esošās fotodarbnīcas savācu fotogrāfijas, tuvējā konditorejā brokastīm nopirku smalkmaizītes. Knapi spēju aizstiept to visu no mašīnas līdz liftam.
Izvārīju boršču, un vairs nepamanīju, vai ir kaut kas palicis pāri. Vienkārši nokrītu uz dīvāna, nespēdama iztaisnot muguru, kājas vispār nejūtīgas, rokas tūlīt nokritīs…
Domāju, vajadzēja uzreiz izliet ārā to nolādēto ananāsu sulu!
Avots: