Ko darīt? Ēst gribās, un tas nozīmē, ka jāiziet no ligzdas. Un tad ērglēni sāk veikt kustības, ko nekad agrāk nav darījuši. Viņi tās arī nekad nedarītu, ja vecāki viņus turpināt barot. Putnēni sāk iet laukā no ligzdas, pavisam neveikli, joprojām nezina kā to labāk darīt.
Ligzda stāv uz klints, stāvā klintī, lai neviens plēsējs nevarētu tuvoties. Viens no mazuļiem paklūp un krīt bezdibenī. Un tad tēvs (tas, kurš reiz bija noķēris zarus), steidzās un no aizmugures noķer mazuli, neļaujot viņam sasisties. Un tadviņš to atkal ieceļ neērtajā ligzdā, atkal uz klints, un viss sākas no jauna. Šie ērglēni nokrīt, un tēvs tos noķer.
Un dažos kritiena brīžos ērglēni sāk veidot iepriekš nedarītas kustības: izplest spārnus vējā, nokļūt gaisa plūsmā un sākt lidot. Tā ērgļi māca savus ērglēnus. Un tiklīdz ērglēns sāk lidot pats, vecāki viņu aizved un parāda vietu, kur noķert zivis. Viņi vairs tam nepienes ēdienu.
Lasi vēl: Pati bīstamākā sieviete pēc zodiaka zīmes: turies no viņas pa gabalu, viņa ir ļoti greizsirdīga
Tas ir ļoti labs piemērs tam, kā mums ir nepieciešams izglītot mūsu bērnus garīgi un fiziski. Cik svarīgi tos pārmērīgi ilgi neturēt siltā ligzdā! Cik svarīgi nenest tiem zivis, kad viņi paši jau var tās nozvejot! Bet ar kādām rūpēm mums ir jāiemāca viņus lidot, veltot savu spēku, laiku, gudrību, un prasmes! Nav brīnums, ka ērgļu mamma izvēlas bērnu tēvu, metot zari. Viņa nevēlas, lai viņas bērni sasistos.
Avots: