Kad pilsētā iestājas pavasaris, cilvēki cenšas biežāk uzturēties ārā un izbaudīt pirmās siltās dienas. Bieži vien viņi staigā pa parkiem kā, piemēram, mūsu stāsta varone Nika. Meitene kopā ar savu draugu īrēja vienistabas dzīvokli pilsētas nomalē. Viņa uzskatīja jauno cilvēku par savu vīru.
Nika ar Ruslanu iepazinās vairāk nekā pirms pieciem gadiem vienā no iepazīšanās vietnēm. Neskatoties uz visām draugu un radinieku bažām un brīdinājumiem, jauniete tomēr nolēma ar viņu satikties klātienē. Jaunieši iepatikās viens otram, sāka satikties. Drīz viņi nolēma dzīvot kopā.
Nikai jau bija 30 gadu. Viņa gribēja apprecēties, dzemdēt bērniņu un nopelnīt naudu savam dzīvoklim. Bet Ruslanam īpašu mērķu dzīvē nebija. Viņš jau tā jutās komfortabli. Kāpēc gan oficiāli noslēgt laulību, tērēt naudu kāzām, uzņemties papildu atbildību, ja jau Nika tik un tā gatavo gardas vakariņas, veic mājokļa tīrīšanu un visus citus sadzīves darbus. Kāpēc precēties, ja pie rokas ir kāds, kurš jau pilda savu dzīvesbiedra pienākumu? Kāpēc nepieciešams savs dzīvoklis, ja to var izīrēt un neuztraukties par hipotēkāro kredītu? Kāpēc lai dzīvesbiedri dzīvotu labāk, ja tik un tā viss ir kārtībā?
Bet Nikai bija pavisam cits domu gājiens. Tagad viņa saprata – maz ticams, ka ar šo cilvēku viņai izdosies sasniegt dzīvē izvirzītos mērķus. Viņa vairākus gadus pēc kārtas uz šo vīrieti skatījās caur sava sapņa prizmu, vēloties izveidot lielu un draudzīgu ģimeni. Kad viņi pirmo reizi satikās, Nika pieķērās Ruslanam kā pēdējai iespējai būt laimīgai.
Bet tagad viņa saprata, ka šāda uzvedība no viņas puses ir bijusi muļķīga. Pat pašā viņu attiecību sākumā jaunieti par to bieži brīdināja viņas vecāki un draugi. Taču Nika neklausīja nevienu, viņa mēdza paļauties tikai uz savu intuīciju. Un visiem atbildēja, ka savu nākotni redz tikai kopā ar šo vīrieti.
Nika pastaigājās parkā un klausījās audio grāmatu. Grāmatas vienmēr ir bijušas viņas aizraušanās. Viņa lasīja visur jebkurā ērtā situācijā – metro, pārtraukumos darbā, brīvajā laikā mājās. Ja nebija iespējams lasīt, viņa deva priekšroku klausīties. Pēc Ruslana domām, šāds Nikas hobijs bija vienkārši bezjēdzīgs. Viņš pastāvīgi kurnēja, ka jaunā sieviete tērē daudz naudas grāmatām, ņemot vērā, ka mājās ir milzīga bibliotēka. Grāmtu vietā taču varētu nopirkt, piemēram, lielu televizoru.
Ejot pa parku, Nikas telefons iezvanījās. Tā bija viņas senā draudzene Sveta. Šodien viņas bija vienojušās satikties, jo Ruslans lūdza atbrīvot savu dzīvokli uz vakaru. Viņš gribēja uzaicināt savus draugus kopā noskatīties futbola maču. Sveta patāstīja Nikai, ka viņas meita ir slima un tāpēc nevarēs satikt savu draudzeni. Nika skumji teica, ka nezina, ko tagad darīt, jo Ruslans esot lūdzis atbrīvot dzīvokli uz vakaru.
Svetu saniknoja šāds drauga paziņojums. Viņa sāka kliegt telefonā, kāpēc Nika ļauj ar sevi manipulēt un izmantot. Galu galā viņi kopā īrē dzīvokli, komunālos arī maksā uz pusi. Kāpēc jaunajai sieviete pēc dzīvesdrauga pirmās iegribas ir jāatbrīvo viņam dzīves telpa? Galu galā viņš nekad nav piekāpies viņas labā. Nika sāka draudzenei skaidrot, ka nevēlas apspriest esošo situāciju, jo Ruslans pieklājīgi bija lūdzi atstāt dzīvokli.
Taču Sveta nevēlējās klausīties draudzenes taisnošanos, argumentējot, ka Ruslans Niku nemīl un neciena. Tad Nika vienkārši novēlēja, lai Svetas meita ātrāk atveseļotos un steidzās pārtraukt zvanu. Sveta ir viņas labākā draudzene kopš vidusskolas. Reiz meitenes satuvinājās, lai iekarotu pilsētu, kopā īrēja istabu dzīvoklī. Dzīvoja, mācījās un piestrādāja. Sveta vienmēr bija pārsteigta, ka viņas draudzene ir skaista un gudra, bet viņas dzīvē vienmēr pastāvīgi parādās tikai “sliktie puiši”.
Tāpēc Svetlana slikti izturējās arī pret Ruslanu. Īpaši pēc tam, kad viņš pameta darbu un pusotru gadu dzīvoja no Nikas rēķina. Turklāt vīrietis Nikai uzdrīkstējās pārmest, ka viņa maz pelna un cenšas iegūt augstāko izglītību.
Pulksten 12:00 Nika sajutās nosalusi un nolēma atgriezties mājās no pastaigas. Ruslans vēl gulēja ciešā miegā. Viņš mēdza nogulēt pat līdz pusdienslaikam, īpaši brīvdienās. Nika gribēja Ruslanam pateikt, ka šodien nevarēs aiziet pie draudzenes. Bet tad viņa atcerējās, ka pirms pusgada jau bija šāda situācija. Viņa teica Ruslanam, ka varēs atbrīvot viņam dzīvokli tikai vakarā. Un tad starp viņiem izcēlās ass strīds. Ruslans tā kliedza un lamājās, ka viņa draudzene bija spiesta noīrēt viesnīcas numuriņu un pārnakšņot tur.
No rīta Nika uzvārīja sev kafiju un apsvēra, ko viņai tagad darīt, lai neaizvainotu savu vīrieti. Viņa zināja, ka ap pulksten 18 viņš dosies uz veikalu. Tieši šajā laikā viņa paslēpsies uz balkona un gaidīs viņa tikšanos ar draugiem. Pirms diviem gadiem Nika saviem spēkiem un par savu naudu veica remontu uz balkona. Viņa izmeta nevajadzīgos krāmus, pārvietoja uz pieliekamo slotas un spaiņus. Nokrāsoja sienas, nopirka skaistu paklājiņu, dažas pufus un mazu kafijas galdiņu.
Jauniete balkonu pārvērta par mājīgu atpūtas ligzdiņu. Piekāra šūpuļkrēslu. Nikai patika pagatavot sev smaržīgu kakao un iekārtoties ar grāmatu šūpuļkrēslā. Kad Ruslans pamodās, viņš devās uz virtuvi, ieraudzīja tur Niku un jautāja, cikos dzīvesbiedre dosies pie draudzenes. Viņa atbildēja, ka pulksten 18. Ruslans apmierināti pakratīja galvu. Vakarā Nika izlikās, ka dodas pie savas draudzenes. Viņa uzlika grimu, izgludināja kleitu un ieveidoja matus. Un, kad Ruslans devās uz veikalu, viņa paņēma mēteli, apavus, somu un visu iznesa uz balkona. Tad viņa uzvārīja sev tēju termosā, paņēma savu mīļāko grāmatu un telefonu. Klusi izkāpa uz balkona un aizvēra aiz sevis durvis.
Ruslans no veikala atgriezās apmēram pēc 20 minūtēm. Vēlāk pie viņa ieradās draugi. Pēc stundas bija sapulcējusies jautra kompānija. Nika mierīgi sēdēja uz balkona un lasīja savu mīļāko romānu. Viņai netraucēja skaļās sarunas un smiekli, kas nāca no virtuves. Pēc dažām stundām viņai bija jānovērš acis no grāmatas, jo kļuva tumšs un burti bija gandrīz neredzami. Bet jauniete bija sagatavojusies šādai situācijai. Viņa izņēma no kabatas audiogrāmatu un austiņas, ērti iekārtojoties krēslā.
Taču pēc pusstundas viņa saskārās ar jaunu problēmu, kuru nebija paredzējusi – kā aiziet uz tualeti? Nika novilka austiņas un sāka klausīties vīriešu sarunas, viņa cerēja, ka drīz viņi dosies uz veikalu “uztankoties”. Nika klausījās un izdzirdēja nepazīstama vīrieša balsi, kuru iepriekš nebija dzirdējusi. Viņa domāja, ka tas ir Ruslana jaunais draugs. Pēc dažām minūtēm jauniete saprata, ka saruna istabā ir par viņu pašu!
Nepazīstamais vīrietis jautāja Ruslanam, kāpēc viesi smēķē virtuvē un neiet ārā uz balkona vai ārā. Galu galā visas mēbeles un lietas taču pievelkas ar dūmiem. Ruslans pasmējās un teica, ka var droši pīpēt tur, kur viņš saka. Viņš pauda, ka uz balkona iet ir slinkums. Tad svešais jautāja, vai Ruslana draudzene neiebilst pret pīpēšanu mājoklī. Viens no viņa čomiem teica, ka Nikai neviens nejautās, ko drīkst un ko ne. Jaunais draugs bija pārsteigts un sacīja, ka šāda attieksme neliecina par mīloša cilvēka attieksmi pret savu izredzēto.
Tad Ruslans atbildēja, ka Nikas vieta ir virtuvē. Viņaprāt, Nika ir kļuvusi ļoti karjeristiska, vajag viņu pārmācīt un nolikt pie vietas. Dzīvesdraudzene citādi par daudz atļaujas un komandē viņu. Nika bija vienkārši šokēta par to, kā Ruslans ļauj saviem draugiem izteikties par viņu un kā viņš pats runā par viņu. Viņa ieraudzīja viņu no pavisam citas perspektīvas. Tad jaunais draugs, kurš Ruslanu acīmredzami pazina ne tik sen, aizrādīja, ka par sievietēm tā runāt nedrīkst.
Lasi vēl: Mamma uz vairākām dienām atstāja meitiņu vienu nekurinātā mājā. Mazulīte apķēra kucēnu un gulēja uz ledainas grīdas. Bet pēkšņi kāds pieklauvēja pie durvīm…
Starp vīriešiem izcēlās strīds. Ruslans sāka agresīvi atbildēt un vaicāt, kāpēc jaunais paziņa aizstāv Niku, kuru nekad pat nav redzējis. Bet svešinieks teica, ka viņš vienkārši ciena sievietes. Viņš pauda – ir redzams, ka dzīvoklis ir tīrs un sakopts, bet ledusskapis pilns ar gardiem ēdieniem. Vīrietis norādīja, ka Ruslans neciena savu draudzeni, kura pat piekritusi doties pie draudzenes, lai tikai viņš varētu uzņemt draugus dzīvoklī. Ruslans atbildēja, ka tādas sievietes kā Nika nav pelnījušas cieņu.
Un tad viņš pateica kaut ko tādu, kas Nikai lika no pārsteiguma sastingt. Izrādījās, ka Ruslans dzīvojot kopā ar viņu tikai tāpēc, ka viņam tas ir ļoti ērti. Mājā ir bezmaksas saimniece, kas nes mājās arī naudu. Tādā dzīvē ir tikai plusi. Tieši dzīvesbiedre darbā domā, kā nopelnīt vairāk un kādu gardu ēdienu pagatavot vakariņās. Bet viņš jūtas kā karalis. Ja grib, var atvest uz dzīvokli mīļāko, bet Nika to pat neuzzinās – tā viņš esot rīkojies ne reizi vien. Un uzspļaut uz to, ko šajā saistībā padomās otrā pusīte, ja uzzinās.
Jauns paziņa bija pārsteigts, cik ļoti var necienīt savu izredzēto. Bet Ruslans atbildēja – ja viņa pati sevi neciena, tad kāpēc gan viņam izrādīt cieņu. Vīriešu saruna beidzās pēkšņi, kad no balkona istabā ienāca saniknotā Nika. Viņa paskatījās uz savu puisi, un viņš uzreiz sāka kliegt, ar kādām tiesībām viņa šeit atrodas. Viņš pat gribēja Nikai iesist pa seju un jau atvēzēja roku. Neviens no viņa draugiem pat neiedomājās apturēt varmāku. Tikai jaunais paziņa sagrāba viņa roku un teica, ka, acīmredzot, Ruslanam ir pilnībā “aizbraucis jumts” no pašlepnuma.
Tad viņš pagriezās pret Niku, lika viņai sakravāt mantas. Meitene pilnīgā apstulbumā paķēra telefonu, portatīvo datoru un pasi. Un ar nepazīstamo puisi izgāja uz ielas. Tur viņi sapazinās. Vīrietis vārdā Viktors bija pārsteigts, kā tik skaista meitene spēj sadzīvot ar tik nekaunīgu tēviņu. Nike bija ļoti sāpināta par šādu nodevību. Viņa apsēdās uz soliņa un raudāja. Kad viņa nedaudz nomierinājās, viņa Viktoram īsi pastāstīja par savu dzīvi. Līdz šim viņa bija it kā valkājusi rozā brilles un nespēja izvērtēt, cik briesmīgi Ruslans pret viņu izturas.
Viktors pastāstīja, ka pirms dažām dienām esot iepazinies ar Ruslanu kādā bārā un tas uzaicinājis viņu pie sevis vakarā uz alu un futbolu. Bet viņš pat nevarēja iedomāties, ka saskarsies ar tik neadekvātu uzvedību. Viktors jautāja, vai ir vieta, kur Nikai doties. Viņa pamāja ar galvu un piezvanīja Svetai. Draudzene priecājās, ka Nika beidzot sapratusi, kāds cilvēks ir Ruslans, un teica, lai brauc pārnakšņot pie viņas.
Nākamajā dienā Nika atgriezās dzīvoklī, savāca visas mantas, kamēr Ruslans gulēja. Viņa izgāja no dzīvokļa un apsolīja sev, ka nekad vairs neļaus pret sevi izturēties ar tādu necieņu. Pēc kāda laika viņai piezvanīja Ruslans, atvainojās un apsolīja mainīt savu attieksmi. Taču Nika bija nelokāma.
Viņa sāka satikties ar Viktoru. Un redzēja, cik atšķirīga var būt vīrieša attieksme pret viņu. Tagad Nika zināja, ka ir satikusi vīrieti, kurš viņu nekad nesāpinās. Pēc diviem mēnešiem Nika pārcēlās pie Viktora, bet sešus mēnešus vēlāk kļuva par viņa likumīgo sievu.
Kurš ga to būtu domājis, ka nejaušā Ruslana un Viktora satikšanās bārā tik radikāli mainīs Nikas dzīvi un viņa beidzot atradīs ilgi gaidīto sievišķo laimi?
[…] Vīrs lūdza sievai aiziet pie draudzenes, lai patusētu ar čomiem. Bet viņa paslēpās uz balkona… […]