ASV prezidenta Donalda Trampa tarifu politikas ietekmes dēļ Eiropas Komisija pirmdien samazināja izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam.
Paaugstināta globālās politikas nenoteiktība un tirdzniecības spriedze aizēno Eiropas Savienības ekonomiskās izaugsmes izredzes. Eiropas Komisija pārskatīja savu eirozonas perspektīvu līdz 0,9%, salīdzinot ar iepriekšējo 1,3% prognozi novembrī. Paredzams, ka 2026. gadā eirozona palielināsies par 1,4% iepriekš gaidīto 1,6% vietā.
Tiek prognozēts, ka ES šogad turpinās pieaugt mērenā tempā – 1,1%. ES izpildinstitūcija prognozēja, ka 2026. gadā izaugsme paātrināsies un sasniegs 1,5%. Komisija to norādīja pirmdien savā pavasara prognozē.
Straujā globālās tirdzniecības palēnināšanās, ko veicinājusi globālā spriedze, atstās savas pēdas arī Eiropā. Komisija sagaida, ka ES eksports šogad pieaugs tikai par 0,7 %, no jauna preču eksporta samazināšanos daļēji kompensējot pakalpojumu eksporta noturība, jo to mazāk ietekmē tirdzniecības spriedze. Paredzams, ka 2026. gadā eksporta pieaugums paātrināsies līdz 2,1%.
Gaidāms, ka šogad investīcijas pieaugs, un tiek prognozēts, ka privātais patēriņš būs nedaudz stabilāks, nekā runāts rudenī, sasniedzot 1,5% 2025. gadā un 1,6% 2026. gadā.
Paredzams, ka inflācija palēnināsies, kopējai inflācijai samazinoties līdz 2,1% eirozonā 2025. gadā un vēl vairāk līdz 1,7% 2026. gadā. Paredzams, ka ES cenas turpināsies līdzīgi, 2026. gadā noslīdot nedaudz zem 2%.
Eiropas Komisija uzsvēra, ka darba tirgus joprojām ir stabils, un tā paredz, ka bezdarba līmenis 2026. gadā sasniegs rekordzemu līmeni – 5,7%.
Kā klājas spēcīgākajām ekonomikām
Viens no zemākā izaugsmes aplēses iemesliem ir Vācijas ekonomikas stagnācija, kur pēc divu gadu ražošanas apjoma samazināšanās šogad ir sagaidāms, ka izaugsme būs nulle.
ES lielākā ekonomika ir lielā mērā atkarīga no eksporta, taču ir saskārusies ar spēcīgu pretvēju, ko izraisīja augstākas enerģijas izmaksas pēc Krievijas dabasgāzes zaudēšanas saistībā ar iebrukumu Ukrainā, kā arī izaugsmei labvēlīgu infrastruktūras izdevumu trūkums un Ķīnas konkurence automašīnu un rūpniecisko iekārtu jomā.
Francijai, kas ir otra lielākā bloka ekonomika, šogad ir paredzēts 0,6% pieaugums, kam sekos 1,3% 2026. gadā, savukārt Spānijai šogad IKP pieaugums būs 2,6%. Vislabākie ES ekonomikas rādītāji šogad ir Polijai, Īrijai, Dānijai un Maltai.
Kā ASV tirdzniecības tarifi ietekmē Eiropas ekonomiku
Priekšlikums par 20% ASV tarifu no Eiropas importētajām precēm papildus tā apturēšanai uz 90 dienām ir radījis lielāko nenoteiktību “kopš Covid-19 pandēmijas tumšākajām dienām”, sacīja ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis.
Eiropas Komisijas prognozē ir pieņemts, ka piedāvātā 20% likme sarunās ar Vašingtonu var tikt samazināta līdz visām valstīm noteiktajai bāzes tarifa likmei 10% apmērā.
Lai gan ES augstākā tirdzniecības amatpersona Maross Sefcovičs ir vairākas reizes runājis ar administrācijas amatpersonām, joprojām nav skaidrs, cik gatavs Tramps varētu būt samazināt likmi.
Prognozē tika pieņemts, ka 25% tarifi tēraudam un automašīnām no visām valstīm paliks spēkā, tāpat kā atbrīvojumi datoru mikroshēmām un farmaceitiskajiem produktiem.
Ziņojumā teikts, ka turpmāka globālās tirdzniecības sadrumstalotība un ar klimatu saistītas katastrofas varētu vēl vairāk ietekmēt ES IKP pieaugumu un no jauna izraisīt inflācijas spiedienu.
No otras puses, ES ekonomika varētu paplašināties vairāk, nekā gaidīts, ja ES un ASV tirdzniecības spriedze samazināsies ātrāk, nekā gaidīts. Tikmēr straujāka ES tirdzniecības paplašināšanās ar citām valstīm, kā arī aizsardzības izdevumu palielināšana varētu uzlabot arī bloka ekonomiskās izredzes.