„Sveiks, vai pazini?” jautāja klusa sievietes balss.
„Sveika, jā,” viņš aizkaitināti atbildējis.
„Man ar tevi ir jārunā,” klusi teica Maija.
„Par ko?”
„Esmu stāvoklī”
„Tad taisi abortu,” viņš atcirta.
„Es nevaru.”
„Kāpēc?”
„Tas taču ir mūsu bērns, Ansi!”
„Kāda man gar to daļa? Es viņu neaudzināšu! Un man ir cita!”
Tad viņa nometa klausuli.
Pagāja 5 mēneši. Kāds puisis ieraudzījis gaidībās esošu meiteni, kurai saplīsa iepirkumu maisiņš, un viņa centās savākt izbirušus pirkumus. Tik neaizsargāta un mīļa, ka viņš vienkārši nespēja paiet garām.
„Jaunkundze, ļaujiet es jums palīdzēšu!”
„Liels paldies!”
„Kur tad ir jūsu vīrs?”
„Man tāda nav un nekad arī nav bijis.”
„Un kā jūs sauc?”…
Pagāja vēl 5 gadi…
„Kā viņa man ir noriebusies! Nepavisam negribas iet mājās!” tā domājis Ansis, apsēžoties uz soliņa parkā.
Pēkšņi viņš ieraudzījis divus parkā skraidošus dvīņus. Tik smieklīgi, jautri, bezrūpīgi. Pēkšņi viņš atcerējies Maiju, viņas kluso balsi, viņas smaidu, cik labi viņiem ir bijis kopā, un kā viņš bija viņu pametis… Nobijās no pienākumiem, laulībām, bērniem, viņam bija bail pazaudēt savu brīvību, bet tagad… Tagad viņš būtu gatavs atdot visu, lai būtu kopā ar viņu… Kā gan tagad dzīvo viņa bērns, kuram nu jau jābūt 5 gadiem…
Lasi vēl: Bez vīra man arī bērns nav vajadzīgs, es gribu izsaukt mākslīgās dzemdības
„Mammu!” ar šiem vārdiem dvīņi metās malā. Un tad viņš ieraudzījis viņu…
„Maija,” viņš sauca, „sveika!”
„Sveiks.”
„Vai tie ir mani bērni?”
„Vai tad?”
Pēkšņi puikas sauca „Tēti!” un metās Anša virzienā. Ansis sajutis siltumu un prieku, bet bērni aizskrēja garām un uzkārās kaklā kādam nepazīstamam vīrietim. Viņš pienācis tuvāk.
„Mīļā, kas viņš tāds ir?” jautājis svešinieks
„Es nezinu, viņš prasījis, kur ir tuvākais veikals,” pārliecināti atbildēja Maija.
Pēc šiem vārdiem viņam apgriezās, paņēma vīru pie rokas un devās prom.
„Onkul, veikals ir aiz stūra,” iesaucās viens no puikām, aiziedams kopā ar saviem vecākiem…
Vīrieši, nekad neatsakieties no brīnuma, ko paši esat radījuši! Tas būs lielākais zaudējums jūsu dzīvē!
Avots: