Vai tev kādreiz kāds ir teicis, ka vienkārši nepieciešams “noskaņoties pozitīvi”, un visas problēmas pazudīs?
Vai arī, ka savu mērķu sasniegšanai dzīvē pietiek tikai ar to, ka tu šos mērķus “vizualizē” un “domā pozitīvi”?
Šāda filozofija ir populāra jau vairākas desmitgades. Lielā mērā tas ir pateicoties tādām grāmatām kā “Kā iegūt draugus un ietekmēt cilvēkus” un “Domā un kļūsti bagāts”.
Bet vai tas mums palīdzēs dzīvot daudz apzinātāk un pilnvērtīgu dzīvi? Diezin vai.
Garīgais skolotājs Ošo uzskata, ka tā pēc būtības ir viena no pašām “sliktākajām filozofijām”.
Lūk, kāpēc “pozitīva domāšana” tev nepalīdzēs.
Kad Ošo pajautāja, ko viņš domā par “pozitīvās domāšanas” kustību, viņš atbildēja, ka tā nodara vairāk ļauna, nekā laba.
Kāpēc? Tāpēc, ka tas nozīmē, ka mēs noliedzam realitāti un paliekam negodīgi paši pret sevi.
“Pozitīvās domāšanas filozofija nav patiesa. Tā māca nebūt godīgam pret sevi. Tas nozīmē redzēt noteiktas lietas un noliegt, ka tu viņas redzi. Tas nozīmē melot sev un citiem.”
“Pozitīvā domāšana ir vienīgā filozofija, kura ir iesēdusies amerikāņu apziņā. Deils Karnegī, Napoleons Hils un kristiešu mācītājs Vinsents Pils – visi šie cilvēki ir piepildījusi amerikāņu prātus ar absolūti absurdu ideju – pozitīvo filozofiju.
Bet kāpēc tad šī filozofija piesaista viduvējus prātus? Deila Karnegī grāmata “Kā iegūt draugus un ietekmēt cilvēkus” tika pārdota tādā pašā tirāžā kā Bībele.
Neviena cita grāmata nespēja sasniegt šādu popularitāti. Patiesībā Bībele nevarētu būt konkurente, jo to bieži dod bez maksas.
Bet cilvēki pirka Deila Karnegī grāmatas. Neviens bez maksas tās nedalīja. Un tas radīja noteiktu ideoloģijas veidu, kas sekmēja daudzu līdzīgu grāmatu rašanos. Bet man tas ir pretīgi.
… Deils Karnegī radīja pozitīvās filozofijas skolu, pozitīvo domāšanu: neredzu negatīvo pusi, neredzu tumšo pusi.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā