Jaunā māmiņa paņēma bērnu rokās un nobālēja. Skaists konverts, liela bante, aiz durvīm – liels radinieku bars.
Konvertā bija cits mazulis – mammai vajadzēja tikai vienu skatienu, lai to saprastu.
Ludmila uzmanīgi nolika mazuli uz galda un sāka viņu izģērbt. Medmāsa nokaitināti viņai jautāja, ko viņa dara – medmāsa norādīja, ka ir viena pati izrakstīšanas daļā, un vairāki cilvēki gaida savu kārtu.
Ludmila neko neatbildēja, trīcošām rokām noņēma bērnam pamperu un neizpratnē paskatījās uz medmāsu:
Tas ir zēns. Kur mana meita? Nekavējoties atdodiet man bērnu vai arī tūlīt pat šeit akmens uz akmeņa nepaliks.
Nokaitinātā medmāsa kā ar ūdeni aplieta aizskrēja uz nodaļu, bet pēc pāris minūtēm ieradās ar Ludmilas meitu uz rokām. Viņa sāka atvainoties un skaidroties, ka arī puisēns gatavojās izrakstīties. Precīzāk – viņam bija paredzēts doties uz bērnu namu, jo viņa mamma no viņa atteicās.
Lasi vēl: Zivis ienesīs tavā dzīvē prieku un mīlestību. Ja pazīsti kādu šajā zodiaka zīmē – nelaid vaļā!
Ludmila nesāka strīdēties, paņēma meitu un devās pie vīra. Likās it kā svētku diena, bet jaunajai māmiņai nekādi no galvas neizgāja tas mazais zēns. Vakarā vīrs jautāja, kas noticies – viņa apraudājās un visu vīram izstāstīja.
Bet pēc trīs nedēļām visa lielā radinieku saime sapulcējās vēlreiz –mājās ieradās vēl viens ģimenes loceklis – Maksims. Tas pats zēns, kuru gandrīz atdeva jaunajiem vecākiem viņu meitiņas vietā.
Viņi padomāja, apspriedās ar vecākiem, ieguva vienbalsīgu atbalstu un nodomāja – kur viens, tur arī divi, tiksim galā. Un tā viņu meitai parādījās brālītis. Tikai ratiņus nācās nopirkt jaunus – dvīņiem.
Avots: