Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) 2018. gada pārskatā ir apkopojusi nozīmīgāko informāciju par aģentūras paveikto aizvadītajā gadā, nodrošinot Eiropas Savienības (ES) fondu programmu praktisko ieviešanu – projektu atlasi, līgumu slēgšanu, projektu uzraudzību un izdevumu atbilstības kontroli.
CFLA direktore Anita Krūmiņa: ”CFLA kā ES fondu sadarbības iestāde šajā periodā pārrauga visu ES fondu projektu pilnu ciklu – no ieceres izvērtēšanas līdz pat brīdim, kad beidzas rezultātu uzraudzība, visdažādākajās jomās – infrastruktūra, uzņēmējdarbība, cilvēkresursi, nodarbinātība utt. Lai arī jomas un to specifika atšķiras, gan projektu īstenotāju, gan uzraudzītāju pusi vieno vēlme projekta administrēšanu pēc iespējas vienkāršot un optimizēt. CFLA šis uzdevums ir fokusā pastāvīgi, un jau tagad varam secināt, ka, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu statistiku, projektu iesniegumu vērtēšanu, līgumu slēgšanu un maksājumu pieprasījumu izskatīšanu veicam ātrāk. Savukārt regulāra projektu ieviešanas gaitas analīze ļauj gūt informāciju un zināšanas, kas noderēs kopējās ES fondu ieviešanas sistēmas pilnveidošanā.”
CFLA 2018. gadā turpināja jau iepriekš sāktās pārmaiņas: ir veicināta elektroniskās informācijas apmaiņa un pakalpojumu digitalizācija, pilnveidota iestādes funkciju sadale un organizatoriskā struktūra, iekšējā kontroles sistēma, kā arī turpināts meklēt risinājumus administratīvā sloga samazināšanai finansējuma saņēmējiem, mazinot no finansējuma saņēmēja pieprasāmo dokumentu saturu un to apjomu, vienlaikus panākot arī CFLA darbības vienkāršošanu un darba efektivizēšanu. Klientu ērtībām un atbalstam CFLA attīsta konsultāciju un pirmspārbaužu pakalpojumus – iepirkumu dokumentācijas pārbaude, ko pēc klientu lūguma CFLA veic arī pirms līguma noslēgšanas par projekta īstenošanu, var novērst iespējamos sarežģījumus tālākajā projekta virzībā.
“Pateicoties efektīvai un mērķtiecīgai sadarbībai starp CFLA un finansējuma saņēmējiem, ir izpildīts Latvijas valdībā 2018. gadam noteiktais investīciju plāns līdz šim visaugstākajā apjomā. Pēc 2019. gada sākumā iesniegto maksājuma pieprasījumu apjoma secināms, ka kopumā visos prioritārajos virzienos izdevies sasniegt snieguma ietvara rādītājus, un Latvija varēs saņemt 6% rezervi no kopējās 4,4 miljardu eiro ES fondu “aploksnes””, uzsver A.Krūmiņa. “Izmantojot Latvijā izveidoto institucionālo bāzi, nākamā perioda ES fondu projektus ir iespēja sākt bez “starpperiodu” pārrāvuma – jauno ES fondu plānošanas periodu esam gatavi sagaidīt ar aprobētu un efektīvi funkcionējošu fondu ieviešanas uzraudzības sistēmu, jau šobrīd strādājam pie idejām, kādi optimizācijas pasākumi nākotnē vēl būtu īstenojami.”
Līdz šim ar 2014. – 2020. gada ES fondu līdzfinansējumu jau atjaunoti autoceļu posmi 300 km garumā, komersanti radījuši ap 480 jaunu darba vietu, atjaunotas teritorijas 56 ha platībā teritoriju revitalizācijas jomā, vairāk kā 100 tūkstoši iedzīvotāju visā Latvijā piedalījušies pašvaldību organizētajos veselības veicināšanas pasākumos, veikti ieguldījumi cilvēkkapitālā, renovētas celtnes, uzlabotas ūdenssaimniecības sistēmas, sniegts atbalsts darba meklētājiem, organizēti jauniešu izglītības pasākumi, uzbūvētas jaunas ražotnes, sakoptas dabas parku un liegumu teritorijas, apmācīti dažādu uzņēmumu darbinieki – ES fondu ieguldījums Latvijā ir pozitīvi ietekmējis vai ikvienu jomu.
Pārskatā var iepazīties ar nozīmīgāko informāciju par CFLA – darbības virzieniem, funkcijām, būtiskākajām izmaiņām CFLA darbībā 2018. gadā, CFLA budžeta izlietojumu, rezultatīvajiem rādītājiem un to sasniegšanas progresu, svarīgākajām aktualitātēm, kā arī plānotajiem pasākumiem 2019. gadam.