Cilvēkiem pašas lielākās bēdas ir tad, kad jāaizvada aizsaulē savs bērns. Daudziem, kas to ir pieredzējuši, vienmēr ir radies liels jautājums: “kāpēc tieši viņš/viņa, kāpēc?”
Un ar prātu cilvēks saprot: viņa bērns tagad atrodas labākā pasaulē, blakus Dievam, bet mīlestība pret savu atvasīti gūst virsroku pār saprātu, atstājot tikai sāpes un ciešanas.
Šajā rakstā mēs centīsimies atbildēt uz jautājumu: kāpēc Dievs ņem pie sevis cilvēkus agrīnā vecumā, kā to pieņemt un sadzīvot.
Kapsētās var redzēt, ka ļoti jauni cilvēki ir raduši mūžīgu mieru blakus veciem ļaudīm. Ir daudz ārēju faktoru, kas veicina agrīnu nāvi. Bet līdztekus tam ir iemesli, kas saistīti ar garīgumu, ar Dieva plānu.
Tikai Dievs vien zina, kādā vecumā mums būs jāatvadās no šīs zemes, lai nonāktu labākā pasaulē.
Viss, kas cilvēkam var palīdzēt pārdzīvot bērna vai cita tuvinieka nāvi, ir pieņemšana un pazemība, nāves fakta pārdomāšana. Galu galā, ko mums saka kristietība? Ka cilvēku dvēseles ir mūžīgas, un ka šķiršanās no tuvajiem ir tikai īslaicīga.Jā, to ir grūti pieņemt, bet tev tam ir jāiziet cauri.
Kāpēc Dievs paņem pie sevis cilvēkus, kuru dzīve ir tikko sākusies?
Ir tik daudz jautājumu, uz kuriem kristietis nevar atbildēt viennozīmīgi, un tad baznīca mums paskaidro, ka mēs visi aizejam mums noliktajā laikā.
Aizejam mums vispiemērotākajā brīdī, lai visbeidzot rastu mūžīgu mieru.
Dievs izmanto nāvi labu nodomu vadīts, lai glābtu cilvēka dvēseli, kamēr to vēl ir iespējams izdarīt.
Ja nomirst ļoti jauni cilvēki, zīdaiņi vai šķīstas dvēseles ar labiem nodomiem, tad garīdznieki ir vienisprātis, ka arī tas notiek, lai pestītu viņu dvēseles.
Dievs redz, ka šos cilvēkus gaida grēku pilna dzīve, tāpēc viņi nevarēs iemantot mūžīgo dzīvību.
Dažreiz Dievs nolemj sūtīt bērniņam nāvi, tādējādi izglābjot viņu un viņa ģimeni no smaga krusta un lielām ciešanām, kuras viņiem nāktos nest uz saviem pleciem.
Viss, kas notiek mūsu dzīvē, vienmēr ir uz labu. Pat ja mums pašlaik šķiet, ka tas nes postu un notiek “tāpēc, lai mēs ciestu”.
Dievs nevienam nevēl ļaunu.
Mēs nespējam atklāt daudzas lietas, un daudzi jautājumi nomoka mūsu prātus. Mēs nevaram rast atbildi uz jautājumu par to, kāds ir katra mirušā mazuļa nāves patiesais cēlonis.
Lasi vēl: Ko smērēt uz maizītēm gatavoju pati. Piepilda vēderu daudz labāk nekā veikalā pirktie
Viss, ko mēs varam darīt, ir uzticēties Dievam, pārdomāt cilvēka aiziešanu, un, kādu dienu, kad uz brīdi atkal ļaujamies skumjām, no mūsu ticības pilnās sirds mēs saklausīsim vārdus: “Viss ir labi. Tas, kura dēļ plūst tavas asaras, ir kopā ar mani [Dievu]”.
Avots:
[…] Kāpēc Dievs bieži vien aizsauc aizsaulē bērniņus. Viņš vēlas pasargāt tos no šīs zemes g… […]