Vīrietis gadu palīdzēja vārnu ģimenei. Pienāca diena un viņš uz lieveņa atrada dīvainu pateicības zīmi

Vārnas nenogurst mūs pārsteigt! Šeit ir vēl viens piemērs tam, ka šie putni ļoti labi zina, kas ir pateicība. Šis stāsts liek aizdomāties par dzīvi.

Stjuartam ļoti patīk vērot savvaļas dzīvniekus, tāpēc, kad viņa pagalmā apmetās vārnu ģimene, viņam nebija nekas pret to. Putni uzbūvēja ligzdu, un līdz vasarai viņiem bija mazi putnēni.

Vīrietim ļoti patika klausīties putnēnu čivināšanā un skatīties, kā vecāki, spārnus vicinot, steidzas šurpu turpu un nes barību pēcnācējiem. Viņš aizmiga un pamodās ar vārnu kliedzieniem, bet neiebilda.

Lasi vēl: Vīramāte pamanīja, ka vedekla viņas tējai pieber dīvainu pulverīti. Bet tu pat iztēloties nespēj, kas notika pēc tējas izdzeršanas

Taču kādu dienu viņš pamanīja, ka putnu saucieni ir mainījušies. Tie izklausījās satraucoši, un Stjuarts nolēma pārbaudīt, kas notiek. Izejot ārā, viņš pagalma vidū atrada divas jaunas vārnas.

Joprojām ar īsiem spārniem, putnēni sēdēja uz zemes, un viņu vecāki klaigāja, nevarēdami palīdzēt. Bet cilvēks varēja palīdzēt – un viņš to izdarīja. Stjuarts ielika mazuļus atpakaļ ligzdā, neskatoties uz pieaugušo vārnu sašutumu – kāds ar rokām pieskaras viņu bērniem!

Kāds putnēnus kaut kur nes! Pēc spontānas laipnības Stjuarts nedaudz padomāja un nolika zem koka bļodas ar ēdienu un ūdeni, ja putnēni atkal izkristu. Pēc kāda laika viņš sāka barot vārnas. Vīrietis regulāri turpat atstāja vārnām speciāli pirktu pārtiku.

Pēc kāda laika viņš uzzināja, ka vārnas novērtē viņa dāsnumu. No rīta viņš izgāja pabarot vārnas – viss kā parasti, nekas pārsteidzošs. Taču vietā, kur viņš parasti lika ēdienu, Stjuarts atklāja dīvainu lietu: egles zaru ar bundžas vāciņa gredzentiņu uz zariņa.

Vīrietis bijis ļoti pārsteigts – galu galā viņam nav ieraduma mest atkritumus ārā. No kurienes varētu būt uzradies šis dīvainais priekšmets? Viņš baroja vārnas un devās savās darīšanās, bet nākamajā dienā tas atkārtojās.

Pie vakardienas zariņa gulēja vēl viens zariņš. Vārnas no kaut kurienes nozaga bundžas gredzentiņus, noknābāja egles zaru un uzlika uz tā metāla gredzenu. Tā izskatījās pēc dāvanas, mēģinājuma simboliski pateikties cilvēkam – un kas vēl viņām bija, izņemot atkritumus?

“Tā nav tikai dāsnums, tas ir radošums, tā ir māksla,” sociālajos tīklos raksta Dalkvists.

COMMENTS

Pievienot komentāru