Loterijas vēsture – kā viss sākās?

Ja esat kaislīgs loterijas fans, iespējams, vēlaties uzzināt vairāk par spēles vēsturi. Vai esiet kādreiz aizdomājies, kā radās lotto un kādi ir, piemēram, Klondaika interneta kazino online pirmsākumi?

Loterijai ir bagāta vēsture, un aplūkosim visu, sākot no senās pasaules līdz pat mūsdienām.

Loterijas vēsture

Pirmās loterijas atšķīrās no tām, kuras spēlējam šodien. Tās atgādināja keno un cilvēkiem vajadzēja uzminēt statistisko informāciju.

Īss pārskats par svarīgākajiem loteriju laikmetiem:

• Senie laiki. Ķīnieši organizēja loterijas vairākos ciematos un izmantoja putnus, lai nosūtītu rezultātus. Senie romieši dalījās ar kara dārgumiem, izmantojot loto spēles, un senie grieķi izmantoja nejaušo izlozi.

• Viduslaiki. 15. gadsimtā holandieši deva loterijai tās nosaukumu. Daudzas Itālijas un Francijas pilsētas organizēja spēles, lai iegūtu valsts līdzekļus. Tāda pati tendence turpinājās, kad Anglijas un Francijas valdnieki uzsāka valsts mēroga loterijas.

• Agrīnie jeb Jaunie laiki. Nīderlandes loterija joprojām ir aktīva, un tās pirmā izloze notika 1726. gadā. Spāņi savu Ziemassvētku loterijas tradīciju aizsāka 19. gadsimtā, un tā joprojām ir aktīva.

• Mūsdienas. Jūs variet spēlēt visdažādākā mēroga loterijas – no valsts līdz starptautiskām izlozēm. Biļeti ir viegli iegādāties tiešsaistē!

Senie laiki (ap 3000 gadu p.m.ē. līdz 500 gadam m.ē.)

Vai zinājāt, ka loterija pastāv jau vairāk nekā 2000 gadu? Pēc vēsturnieku domām, pirmās loterijas pirmsākumi meklējami Ķīnā. Rietumu Han dinastija bija pirmā, kas organizēja “balto baložu spēli”. Mūsdienās tai vistuvāk būtu salīdzināt keno. Īpašais nosaukums cēlies no rezultātu pasniegšanas veida. Ķīnieši piestiprināja papīra lapiņas ar rezultātiem pie baltajiem baložiem un nogādāja tos uz attālām vietām. Vēstures liecībās pat minēts, ka daļa peļņas palīdzēja uzcelt Lielo Ķīnas mūri, kas vēl šodien ir šīs valsts simbols.

Senie grieķi neorganizēja iedzīvotājiem loteriju, dodot amatus pilsētas padomē. Viņi uzskatīja, ka tā bija īsta demokrātija, jo tajā nebija vietas korupcijai un rezultātu viltošanai. Viņi izstrādāja ierīci, ko sauca par kleroterionu. Tajā izmantoja akmens plāksni ar žetoniem – pilsoņiem, kuri vēlas piedalīties. Uzvarētāji saņemtu privilēģiju strādāt pilsētas padomē.

Ir pierādījumi, kas liecina, ka loterijas Senajā Romā bija ļoti populāras. Pirmie, kas spēlēja šīs spēles, bija elites pārstāvji. Viņi rīkoja vakariņas, kurās apmeklētāji varēja piedalīties īpašās izlozēs. Laimīgie uzvarētāji saņēma dāvanas no saimnieka. Daudzi uzskata, ka šajās loterijās bija liela iespēja, ka tās tiks viltojamas, tāpēc balvas lielākoties saņēma ietekmīgi viesi vai kāds no saimniekiem tuvu stāvošiem cilvēkiem.

Romas iedzīvotāji varēja piedalīties loterijās Cēzara Augusta valdīšanas laikā. Loterijās kā balvas izmantoja karos iegūto laupījumu. Daļa šādi iegūtās naudas tika ieguldīta Romas atjaunošanai un paplašināšanai.

Viduslaiki (no 5. līdz 15. gadsimtam)

Lai gan loterijas spēlēja jau pirms mūsu ēras, šis termins pirmo reizi tika lietots viduslaikos. Saskaņā ar ziņām vārdu “loterija” 15. gadsimtā izgudroja holandieši un beļģi. Ziņas par šo jauno “spēli” ātri izplatījās arī citās Eiropas valstīs. Venēcija, Roma un Florence bija vienas no pilsētām, kas sāka organizēt loterijas. Valdības to uzskatīja par vienkāršu naudas vākšanas metodi, lai finansētu ceļu būvi un citus sabiedriskos projektus. Balvas bija dažādas – no naudas līdz īpašumiem un precēm, piemēram, dārglietām un paklājiem.

Pirmā persona, kas organizēja valsts loteriju 1569. gadā bija karaliene Elizabete. Viņai bija tāda pati ideja – vākt naudu “sabiedrības interesēs”. Viena karalienes loterijas biļete maksāja desmit šiliņus, kas tajā laikā bija dārgi. Balvās varēja laimēt veļu, gobelēnus (ar rokām austs tekstilmākslas darbs), šķīvjus un naudu.

Agrīnie laiki jeb Jaunie laiki (no 1500. gada līdz 1800. gadam)

Loteriju tendence Francijā parādījās vēlāk. 17. gadsimtā, kad daudzas mazpilsētas apvienojās un kopīgi organizēja loterijas. To mērķis bija savākt naudu aizsardzības struktūru celtniecībai. Francūži uzskatīja, ka godīgums ir garantēts, ja laimīgos skaitļus izlozē akls bērns! Karalis Luijs XVI saprata loteriju potenciālu. Viņš aizliedza visus citus loteriju veidus un uzsāka nacionālo loteriju. No 1776. gada līdz Franču revolūcijai loterijas tika organizētas regulāri. Šī tendence turpinājās arī pēc revolūcijas, bet 1836. gadā Francija pārtrauca visas loto spēles. Iemesls bija tas, ka tā ekspluatēja cilvēkus ar zemiem ienākumiem. Nacionālā loterija atgriezās 20. gadsimta 30. gados.

Portugāle un Spānija

Portugāle 18. gadsimtā sāka rīkot loterijas. “Loteria Clasica” radās kā totalizatora sacensības, lai iegūtu naudu sabiedrības interesēs. Par šo naudu valsts uzcēla Karalisko zinātņu akadēmiju un Karalisko slimnīcu Lisabonā. Spānijas “El Gordo” ir viena no senākajām loterijām, kas joprojām ir aktīva. “El Gordo” sinonīms ir “treknais”, kam vajadzētu norādīt, cik liela ir galvenā balva. Pirmā izloze notika 1812. gadā, un tās iemesls bija tas, ka Spānijas valdībai trūka naudas, lai kompensētu augstās kara izmaksas. Valdība visu lieliski organizēja. Izlozei tika izmantoti zelta podi, un bāreņi izlozēja laimīgos skaitļus. Īpašā izloze notika ap Ziemassvētkiem, un tā ātri kļuva par tradīciju. Mūsdienās šos svētkus Spānijā nevar iedomāties bez “El Gordo”.

Loterijas ienāk Amerikas Savienotajās Valstīs

Pirmā loterija ASV notika 1655. gadā. Tā ietvēra konkursu, kurā bija jāsasniedz vislielākais skaits Ņujorkā pārdoto bībeļu. Tās varēja atrast arī citās kolonijās, piemēram, Masačūsetsā. Kontinentālais kongress 1776. gadā organizēja loteriju, lai iegūtu līdzekļus revolūcijai.

Mūsdienas

Mūsdienās to spēlē (gandrīz) visa pasaule, tās ir viegli iegādāties un spēlēt jebkurā pasaules malā.

1. Ziemeļamerika

Mūsdienu loterijas konceptu ASV var izsekot līdz 1964. gadam. Spēle ietvēra zirgu skriešanās sacīkšu rezultātu uzminēšanu. Tikai pēc desmit gadiem Ņūdžersijas loterija ieviesa spēli ar datorizētiem skaitļiem. ASV ir mūsdienu lielāko loteriju mājvieta – “Powerball” un “MegaMillions”. ASV ir arī daudzas štatu loterijas. Dažas populāras spēles ir “Ņujorkas Lotto” un “Teksasas Lotto”. Balvas nav tik vilinošas kā valsts loterijās, taču fonds joprojām ir diezgan dāsns.

2. Kanāda

Kanādieši jau vairākus gadu desmitus bauda savu “Lotto 6/49” versiju. Spēlei ir vienkāršs koncepts un iespaidīgas tradīcijas. Tas padara to iespaidīgu gan iesācējiem, gan pieredzējušiem spēlētājiem.

3. Eiropa

Nacionālajām loterijām visā Eiropā ir senas tradīcijas. Lielākajā daļā valstu ir vismaz viena lotto spēle, un daudzas no tām ir pieejamas tiešsaistē. Vācijas loto loterijās bieži vien džekpots pārsniedz 30 miljonus eiro, un arī Francijas loto arī piedāvā vilinošas balvas.

21. gadsimta sākumā Eiropas valstis apvienojās, lai izveidotu kontinentālās loterijas. Pirmā no tām bija “EuroMillions”, kuras līdzorganizatori tagad ir 13 valstis. Vēl viena spēle tika uzsākta 2012. gadā, un tā ir “EuroJackpot”. Tā ātri ieguva popularitāti, un šodien šajā spēlē piedalās 18 valstis.

4. Āzija un Austrālija

Arī Āzijā ir daudz loteriju, kuras ir jautri spēlēt. Piemēram, “Loto 7” Japan piesaista daudzus spēlētājus. Kas attiecas uz pārējām Āzijas valstīm, Indijā ir 13 štati, kuros ir atļauts spēlēt loto. Jūs variet izvēlēties kādu no valdības loterijām, un daudzās no tām ir sesijas un īpašas izlozes ar vēl vilinošākām balvām. Austrālijā ir “Powerball Lotto” versija. Balvas nevar salīdzināt ar amerikāņu, taču džekpots joprojām ir pievilcīgs. Jūs variet arī izbaudīt Austrālijas “sestdienas Lotto” un spēles, kuru sesijas notiek darba dienās.