Jēlnaftas cenas noslīdēja līdz zemākajam līmenim šogad, ņemot vērā bažas par pieprasījuma samazināšanos pēc tam, kad Ķīna paziņoja par atbildes tarifu ASV jēlnaftas importam, savukārt ASV krājumi pieauga otro nedēļu pēc kārtas.
ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikta saasināšanās apstākļos jēlnaftas cenas kritās līdz zemākajam līmenim kopš 2024. gada 31. decembra. Investori arvien vairāk bažījas par globālās ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos un enerģijas pieprasījuma mazināšanos Ķīnā, kas ir pasaulē lielākais naftas importētājs.
Otrdien Ķīnas Valsts padomes tarifu komisija paziņoja, ka no 10. februāra tā piemēros 15% nodevu oglēm un sašķidrinātajai dabasgāzei (LNG) no ASV, kā arī 10% nodevu amerikāņu jēlnaftai, lauksaimniecības tehnikai un dažiem transportlīdzekļiem. Turklāt ASV Enerģētikas informācijas administrācijas (EIA) dati atklāja, ka ASV jēlnaftas krājumi palielinājušies daudz vairāk, nekā tirgus gaidīja, kas vēl vairāk norāda uz pieprasījuma pavājināšanos.
Trešdien West Texas Intermediate (WTI) jēlnaftas nākotnes līgumi nokritās par 2,3% līdz 71 ASV dolāram par barelu, savukārt Brent jēlnaftas nākotnes līgumi samazinājās par 2,09% līdz 74,61 ASV dolāram par barelu. Ceturtdienas Āzijas sesijā abos naftas etalonos bija vērojama neliela atveseļošanās, tomēr tie joprojām bija zemākajā līmenī šogad.
Naftas cenas ir zem spiediena, jo ASV krājumi pieaug
Jēlnaftas cenas ir atkāpušās, jo ASV krājumu dati liecināja, ka krājumi pieauguši jau otro nedēļu pēc kārtas. Jēlnaftas krājumi nedēļā, kas beidzās 31. janvārī, palielinājās par 8,66 miljoniem barelu, ievērojami pārsniedzot prognozēto pieaugumu par vienu miljonu barelu.
Tas sekoja 3,5 miljonu barelu pieaugumam iepriekšējā nedēļā, kas liecina par pieprasījuma samazināšanos. Iepriekš ASV jēlnaftas krājumi bija samazinājušies deviņas nedēļas pēc kārtas no novembra beigām līdz janvāra sākumam, naftas cenām sasniedzot piecu mēnešu maksimumu un augstāko līmeni janvāra vidū.
Jēlnaftas tirgus ir ietekmējuši arī politiskie faktori. Pagājušajā mēnesī ASV prezidents Donalds Tramps aicināja Saūda Arābiju un OPEC samazināt naftas cenas, vienlaikus apstiprinot plānus palielināt ASV naftas piegādi.
Šonedēļ Tramps noteica 10% muitas tarifus Ķīnas precēm, izraisot atbildes pasākumus no Ķīnas puses un pastiprinot bažas par pieprasījuma palēnināšanos divās pasaules lielākajās ekonomikās. Baltais nams arī draudēja piemērot 10% muitas tarifus Kanādas jēlnaftai, lai gan Tramps šo lēmumu ir atlicis uz 30 dienām, lai varētu turpināt sarunas.
Ģeopolitiskā spriedze joprojām ir pozitīvs faktors
Neraugoties uz pašreizējo naftas cenu kritumu, ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos varētu turpināt sniegt atbalstu. ASV prezidents D. Tramps ir ierosinājis pārņemt Gazas joslas kontroli, kas varētu saasināt reģionālos konfliktus. Gaidāms, ka viņš arī pastiprinās sankcijas pret Irānu, jo ir izteicis nodomu samazināt Teherānas naftas eksportu līdz nullei.
Saskaņā ar EIA datiem Irānai pieder 24 % no Tuvo Austrumu naftas rezervēm un 12 % no pasaules rezervēm. Tās naftas eksports ir palielinājies kopš 2022. gada pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, un pašreizējais piedāvājums sasniedz 1,5 miljonus barelu dienā jeb 1,4 % no globālā ražošanas apjoma.
Tomēr “S&P Global” ziņojumā norādīts: “Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta amatā, kā arī notiekošais konflikts Tuvajos Austrumos, visticamāk, liks Irānas naftas ieguves pieaugumam apstāties un apdraudēs valsts plānus palielināt ražošanas jaudu.”
Irāna ir aicinājusi OPEC apvienoties pret iespējamām ASV naftas sankcijām. OPEC+ 3. februārī vienojās turpināt īstenot savu plānu pakāpeniski palielināt piegādes no aprīļa, vienlaikus svītrojot EIA no ieguves uzraudzības avotu saraksta.