Apvienotā Karaliste cenšas panākt tirdzniecības vienošanos ar ASV, kad stājas spēkā ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktie tarifi tērauda un alumīnija importam.
25% nodeva tērauda un alumīnija importam ir liels trieciens dažiem ASV galvenajiem tirdzniecības partneriem.
Importa nodokļa ieviešana trešdien izraisīja tūlītēju Eiropas Savienības reakciju, kas paziņoja, ka tā noteiks prettarifus miljardiem eiro vērtām ASV precēm.
Apvienotā Karaliste, atbildot uz to, nepaziņoja par tarifiem, jo tā cenšas panākt “plašāku ekonomisko vienošanos”, neskatoties uz nozares aicinājumiem “rīkoties izlēmīgi”.
Tramps cer, ka tarifi veicinās ASV tērauda un alumīnija ražošanu, taču kritiķi saka, ka tas paaugstinās cenas ASV patērētājiem un apturēs ekonomikas izaugsmi, jo pirmdien un otrdien ASV tirgi būtiski kritās, reaģējot uz bažām par recesiju.
Otrdien Tramps pievērsās Kanādas tarifu dubultošanai, īpaši reaģējot uz Ontārio piemaksu par elektrību.
Tarifi nozīmē, ka ASV uzņēmumiem, kas vēlas ievest valstī tēraudu un alumīniju, par tiem būs jāmaksā 25% nodoklis.
ES trešdien paziņoja par atbildes tarifiem, reaģējot uz precēm 26 miljardu eiro vērtībā. Tie tiks daļēji ieviesti 1. aprīlī un pilnībā ieviesti 13. aprīlī.
Eiropas Savienības prezidente Urzula fon der Leiena sacīja, ka viņa “ļoti nožēlo šo pasākumu”, piebilstot, ka tarifi ir “slikti uzņēmējdarbībai un sliktāki patērētājiem”.
“Tie izjauc piegādes ķēdes. Tie rada nenoteiktību ekonomikā. Uz spēles ir liktas darbavietas, cenas aug, tas nevienam nav vajadzīgs abās pusēs, ne ES, ne ASV.”
Viņa sacīja, ka ES atbilde ir “stingra, bet samērīga” un ka ES joprojām ir “atvērta sarunām”. Tarifi tiks noteikti “produktiem, sākot no laivām līdz burbonam un beidzot ar motocikliem”, teikts paziņojumā.
Apvienotajā Karalistē biznesa sekretārs Džonatans Reinoldss sacīja, ka tarifi ir “vilšanās”, taču Apvienotā Karaliste ir “koncentrējusies uz pragmatisku pieeju” un “ātri risina sarunas par plašāku ekonomisko vienošanos ar ASV, lai novērstu papildu tarifus un sniegtu labumu Apvienotās Karalistes uzņēmumiem un mūsu ekonomikai”.
Viņš sacīja, ka Apvienotā Karaliste “strādā ar ietekmētajiem uzņēmumiem” un “turēs uz galda visas iespējas”, lai reaģētu valsts interesēs.
Amerikas Dzelzs un tērauda institūts (AISI), grupa, kas pārstāv ASV tērauda ražotājus, atzinīgi novērtēja tarifus, sakot, ka tie radīs darbavietas un veicinās vietējo tērauda ražošanu.
Grupas prezidents Kevins Dempsijs sacīja, ka ar šo soli tiek slēgta atbrīvojumu, izņēmumu un kvotu sistēma, kas ļāva ārvalstu ražotājiem izvairīties no tarifiem.
Amerikas Savienotās Valstis ir galvenā alumīnija un tērauda importētāja, un Kanāda, Meksika un Brazīlija ir vienas no lielākajām metālu piegādātājām.
Arī citas valstis nekavējoties reaģēja uz šo soli. Austrālijas premjerministrs Entonijs Albaness sacīja, ka Trampa administrācijas lēmums ieviest jaunos tarifus ir “pilnīgi nepamatots”.
Tikmēr Kanādas enerģētikas ministrs Džonatans Vilkinsons sacīja CNN, ka viņa valsts veiks atbildes gājienu, taču piebilda, ka Kanāda nevēlas saasināt spriedzi.
Kanāda ir viens no Amerikas tuvākajiem tirdzniecības partneriem un lielākā tērauda un alumīnija eksportētāja uz ASV.
2018.gadā, savā pirmajā prezidenta pilnvaru termiņā, Tramps ieviesa 25% importa tarifus tēraudam un 10% alumīnijam, taču galu galā tika panākta vienošanās par izņēmumiem daudzām valstīm. Šoreiz Trampa administrācija teica, ka nekādu izņēmumu nebūs.
Rūpniecības organizācijas UK Steel ģenerāldirektors Gerets Steiss sacīja, ka ASV solis ir “milzīgs vilšanās”. Viņš sacīja, ka daži tērauda uzņēmumu līgumi jau ir atcelti vai aizturēti, piebilstot, ka klientiem ASV būs jāmaksā papildu nodoklis 100 miljonu mārciņu apmērā gadā.
Viņš sacīja, ka piekrīt Trampa bažām par lētā tērauda pārpludināšanu tirgū, taču mudināja viņu sadarboties ar Apvienoto Karalisti, nevis pret to.
Apvienības ģenerālsekretāre Šērona Grehema aicināja valdību “rīkoties izlēmīgi, lai aizsargātu tērauda rūpniecību, piebilstot, ka publiskajam sektoram “vienmēr jāpērk Apvienotajā Karalistē ražots tērauds”.