Tirdzniecības konflikts varētu palielināt eirozonas inflāciju par pusprocentu vien, negatīvi ietekmējot izaugsmi, brīdina Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāja Kristina Lagarda.
Uzstājoties Eiropas Parlamenta uzklausīšanas sanāksmē, Lagarda atzina, ka, lai gan inflācija joprojām ir uz pareizā ceļa, pieaugošā tirdzniecības nenoteiktība – īpaši ASV mainīgās politikas dēļ – var traucēt eirozonas atveseļošanos un izraisīt cenu kāpumu.
“Tirdzniecības domstarpības kaitē globālajai izaugsmei un labklājībai,” viņa teica, brīdinot, ka atbildes tarifi un piegādes ķēdes traucējumi var palielināt Eiropas uzņēmumu un patērētāju izmaksas.
Viņa piebilda, ka jauns tarifu vilnis varētu palielināt inflāciju pat par 0,5 procentu punktiem, apgrūtinot ECB centienus stabilizēt cenas un vienlaikus mazinot ekonomisko izaugsmi.
Kā ASV tirdzniecības tarifi ietekmēs eirozonu
Lagarda norādīja, ka jaunā Donalda Trampa administrācija Vašingtonā ir uzņēmusi atšķirīgu kursu, kas rada “ārkārtīgi augstu” nenoteiktības līmeni attiecībā uz globālo tirdzniecību.
“Pasaule mūs negaida,” sacīja Lagarda, brīdinot, ka pieaugošās tirdzniecības domstarpības var izjaukt piegādes ķēdes, palielināt izmaksas un mazināt globālo izaugsmi.
Viens no lielākajiem riskiem ir iespējami augstāki ASV tarifi Eiropas eksportam. ECB analīze liecina, ka 25% tarifs Eiropas precēm pirmajā gadā samazinātu eirozonas IKP izaugsmi par aptuveni 0.3 procentu punktiem.
Ja ES piemēros atbildes pasākumus ar saviem tarifiem, šis rādītājs varētu pieaugt līdz 0.5 procentu punktiem.
“Lielākā ietekme uz ekonomisko izaugsmi koncentrētos aptuveni pirmajā gadā pēc tarifu paaugstināšanas; pēc tam laika gaitā tā mazinātos, tomēr atstājot pastāvīgu negatīvu ietekmi uz ražošanas apjomu,” sacīja Lagarda. Papildus bažām par izaugsmi tarifi varētu palielināt arī inflāciju.
“ES atbildes pasākumi un vājāks eiro, ko izraisītu mazāks ASV pieprasījums pēc Eiropas produktiem, varētu paaugstināt inflāciju par aptuveni pusprocenta punktu,” viņa teica.
Vai eirozonas atveseļošanās ir apdraudēta
Eirozonas ekonomika 2024. gadā pieauga par 0,9 %, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā 2023. gadā reģistrētie 0,4 %. Tomēr Lagarda norādīja, ka pagājušā gada pēdējos mēnešos izaugsme palēninājās, un 2025. gada pirmajā ceturksnī vērojama līdzīga tendence.
“Apstrādes rūpniecība joprojām sarūk, lai gan apsekojumu rādītāji uzlabojas,” viņa sacīja, piebilstot, ka “lielā nenoteiktība iekšpolitikas un globālās politikas jomā kavē investīcijas, un konkurētspējas problēmas ietekmē eksportu”.
Neraugoties uz šiem nelabvēlīgajiem faktoriem, ECB paredz, ka izaugsme turpināsies, lai gan nelielā tempā, un prognozē, ka 2025. gadā IKP palielināsies par 0.9%, 2026. gadā – par 1.2% un 2027. gadā – par 1.3%.
Lagarda skaidri norādīja, ka šīs prognozes ir pakļautas “ievērojamai nenoteiktībai, arī tirdzniecības politikas vides dēļ”.
Kopējā inflācija februārī samazinājās no 2,5 % janvārī līdz 2,3 % februārī, bet pamatinflācija, izņemot svārstīgās enerģijas un pārtikas cenas, nedaudz samazinājās līdz 2,6 %.
ECB sagaida, ka 2025. gadā inflācija vidēji sasniegs 2.3%, bet 2027. gadā tā būs 2% mērķa līmenī. Galvenais šīs tendences virzītājspēks ir mērenāks darba samaksas kāpums, kas palēninājies pēc straujā kāpuma, reaģējot uz inflācijas kāpumu pēc pandēmijas.
Tomēr Lagarda brīdināja, ka inflācijas perspektīva joprojām ir nestabila, īpaši saistībā ar iespējamiem tirdzniecības satricinājumiem, kas varētu palielināt izmaksas.
ECB likmju kurss – vai gaidāma mīkstināšana
Šomēnes centrālā banka samazināja savas galvenās procentu likmes par 25 bāzes punktiem, noguldījumu iespējas likmi samazinot līdz 2.50%, kas ir zemāka nekā 2024. gadā noteiktā maksimālā likme 4.00%.
“Mūsu monetārā politika ir ievērojami mazāk ierobežojoša,” sacīja Lagarda, skaidrojot, ka “jauni aizņēmumi uzņēmumiem un mājsaimniecībām kļūst lētāki, savukārt aizdevumu pieaugums paātrinās”.
Tomēr Lagarda uzsvēra, ka ECB nav priekšlaicīgi apņēmusies samazināt likmes: “Īpaši pašreizējos pieaugošas nenoteiktības apstākļos mēs ievērosim no datiem atkarīgu un no katras sanāksmes atsevišķi atkarīgu pieeju, lai noteiktu atbilstošu monetārās politikas nostāju,” viņa sacīja.
Vai Eiropa spēj pretoties tirdzniecības satricinājumiem
“Atbildei uz pašreizējām pārmaiņām ASV tirdzniecības politikā vajadzētu būt lielākai, nevis mazākai tirdzniecības integrācijai gan ar tirdzniecības partneriem visā pasaulē, gan ES iekšienē,” viņa teica.
Viņa norādīja, ka vienotais tirgus ir būtisks instruments Eiropas ekonomikas noturības palielināšanai, lēšot, ka tas ir palielinājis ES IKP par 12 % līdz 22 % ilgtermiņā.
“Tirdzniecības apjoms starp dalībvalstīm kopš tā izveides ir divkāršojies,” viņa sacīja, piebilstot, ka “vienotā tirgus padziļināšana ir izšķiroša, lai samazinātu tirdzniecības šķēršļus Eiropā un radītu uzņēmumiem nepieciešamo mērogu, lai tie varētu attīstīties”.
Comments are closed.