Eirozonas patērētāju uzticēšanās martā samazinās vairāk, nekā gaidīts

Posted on by Anete Vītola

Related Post

Eirozonas patērētāju uzticība samazinājās, jo draudošie tirdzniecības tarifi palielināja bažas par izaugsmi un inflāciju. Tikmēr Vācija apstiprināja apjomīgu fiskālo pasākumu kopumu, bet ekonomisti aicināja būt piesardzīgiem attiecībā uz tūlītēju sajūsmu.

Eirozonas patērētāju noskaņojums martā pasliktinājās vairāk, nekā gaidīts, uzsverot bažas par ekonomikas dinamiku, jo reģionam draud ASV tirdzniecības tarifi.

Saskaņā ar piektdien publicētajiem Eiropas Komisijas ātrajiem aprēķiniem patērētāju uzticēšanās eirozonā martā samazinājās līdz -14,5 punktiem no -13,6 punktiem februārī, neatbilstot prognozēm par mērenāku kritumu līdz -13 punktiem.

Dati, kas apkopoti no 1. līdz 20. martam, atspoguļo patērētāju pieaugošo satraukumu par ekonomikas atveseļošanās spēku un ārējiem riskiem, t.sk. augstāku tarifu iespējamo ietekmi uz inflāciju. “Patērētāju uzticēšanās atkal attālinājās no ilgtermiņa vidējā rādītāja,” teikts ziņojumā.

Ceturtdien ECB prezidente Kristīne Lagarda Eiropas Parlamentā sacīja, ka augstāku ASV tarifu perspektīva varētu samazināt eirozonas izaugsmi līdz pat 0,5 procentu punktiem, vienlaikus līdzīgu summu palielinot inflāciju.

ASV ir gatavas jau 2. aprīlī noteikt atbildes tarifus Eiropas precēm, bet ES pretpasākumi tiks atlikti līdz aprīļa vidum.

Vācijas parlamenta augšpalāta – Bundesrāts – piektdien apstiprināja nozīmīgu izdevumu paketi, kas likvidē gadu desmitiem ilgušo fiskālo ierobežojumu. Plāns, kas ietver 500 miljardu eiro fondu infrastruktūrai un atvieglo aizņemšanās ierobežojumus aizsardzības izdevumiem, liecina par nozīmīgu politikas maiņu Eiropas lielākajā ekonomikā.

“Vācijas fiskālās politikas pasākumu kopums maina perspektīvas,” sacīja Bank of America ekonomists Rubens Segura-Kajuela.

Tomēr viņš brīdināja, ka, lai gan finanšu tirgi reaģēja pozitīvi, reālā ietekme uz tautsaimniecību būs atkarīga no tā, kā līdzekļi tiks piešķirti un kad tie tiks izlietoti.

“Mūsuprāt, Vācijas fiskālās paradigmas maiņa nozīmē ekonomikas perspektīvas izmaiņas ne agrāk kā 2026. gada otrajā pusē un, jūtamāk, 2027.-30. gadā, ja vien tēriņi būs kaut nedaudz produktīvi,” viņš teica.

Šī pāreja varētu sniegt vidēja termiņa atbalstu ekonomiskajai aktivitātei, taču tās ilgtermiņa panākumi būs atkarīgi no strukturālajām reformām un atbildīgas fiskālās pārvaldības.

“Pat ne tik optimāli izmantojot fiskālo spēku, mēs joprojām uzskatām, ka Vācijas ekonomikas sociālekonomiskais stāvoklis varētu būt labāks nekā pašreizējā status quo,” piebilda Segura-Kajuela.

Tirgus reakcija

Eiro kurss līdz plkst. 16.30 pēc Centrāleiropas laika samazinājās par 0,5 %, sasniedzot 1,0820 ASV dolāru, tādējādi pēc divu nedēļu pēc kārtas pieauguma piedzīvojot nedēļas zaudējumus.

Eirozonas valstu obligāciju ienesīgums piektdien samazinājās, un Vācijas 10 gadu obligāciju ienesīgums saruka par 2 bāzes punktiem līdz 2,77 %.

Itālijas 10 gadu BTP ienesīgums samazinājās par 6 bāzes punktiem līdz 3,82%, palielinot rūpīgi novēroto BTP un Bund starpību līdz 105 bāzes punktiem – zemākajam līmenim kopš 2021. gada novembra.

Eiropas akcijas turpināja zaudēt, jo bažas par ekonomiku ietekmēja investoru noskaņojumu. STOXX 50 indekss samazinājās par 0,8 %, bet plašākais STOXX 600 zaudēja 0,6 %.

Deutsche Post, Siemens un Schneider Electric bija vieni no sliktākajiem rādītājiem Euro STOXX 50 indeksā – to kritums bija no 2 % līdz 2,5 %.

Zaudējumi bija vērojami arī ceļojumu un atpūtas nozarē, jo ugunsgrēks elektrības apakšstacijā lika slēgt Londonas Hītrovas lidostu, pārtraucot lidojumus visā Eiropā.

International Airlines Group un Ryanair Holdings plc akcijas samazinājās attiecīgi par 2,8 % un 2,3 %. Lufthansa AG un Easyjet plc akcijas samazinājās attiecīgi par 2 % un 1 %.

 

COMMENTS

Pievienot komentāru