Šis ir stāsts par kādu jaunu pāri, kuri precējušies apmēram 10 gadu. Viņi mitinās Krievijā, un tāpat kā lielākā daļa ļaužu regulāri dodas uz darbu, pēc tam atgriežas mājās, un tā viss pa riņķi.
Abi dzīvo īrētā dzīvoklī un strādā algotu darbu. Aleksejs darbā pavada lielāko dienas daļu. Pēc pamadarba veikšanas viņš vēl piehaltūrē, tāpēc visbiežāk mājās pārnāk vēlu.
Marina ir mierīga, saimnieciska sieviete, kurai patīk gatavot.
Aleksejs komunikācijas ziņā ir pilnīgs pretstats laulātajai draudzenei. Viņam patīk trokšņainas kompānijas un jautras ballītes. Bet – ja mājās veicams kāds vīriešu darbiņš, Aleksejs ar to tiks galā bez problēmām. Mājās valda absolūta kārtība.
Dzīvesbiedriem ir spēcīgas attiecības; viņi vienmēr atbalsta viens otru. Taisnība ir teicienā, ka cilvēki meklē pilnīgu pretstatu sev. Pretējā gadījumā attiecībās var rasties domstarpības.
Lasi vēl: Apsargi pirtī ieraudzīja par daudz iereibušas meitenes. Bet tas ko viņas darīja apsargus samulsināja
Nesen tajā pašā kāpņu telpā, kur dzīvo Marina un Aleksejs, dzīvokli noīrēja vēl kāds jauns pāris. Kaimiņi, īpaši vecāka gadagājuma ļaudis par to bija ļoti neapmierināti.
Kā uzreiz izrādījās, jaunajiem kaimiņiem patīk izklaidēties. Jau pirmajā dienā ar vērienu tika svinēta ievākšanās jaunajā mājoklī. Uz sālsmaizi sanāca daudz viesu, kuri skaļi uzdzīvoja visu nakti.
Marina nolēma sūdzēties
Marina pasūdzējās vīram:
– Kas par cilvēkiiem! Ir jau nakts, bet viņi turpina dziedāt, apslāpējot pat mūsu televizora skaņu. Labi, ka rīt brīvdiena, labi izgulēsimies.
– Sieviņ, beidz! Cilvēki atpūšas, viņiem ir jautri. Ļausim viņiem izklaidēties.
Pēc pāris dienām vakariņu laikā Aleksejs sievai pastāstīja, ka kāpņu telpā saticis jauno kaimiņu, kuru saucot Oļegs.
– Starp citu, no pirmā acu uzmetiena Oļegs ir normāls puisis. Strādā celtniecības firmā. Runīgs, vienkāršs cilvēks. Es viņam teicu, ka tu kurnēji par viņa kompānijas skaļajām izklaidēm pagājušajās brīvdienās. Oļegs lūdza tavu piedošanu.
– Labi! Es vairs neesmu dusmīga uz viņiem. Es saprotu. Galvenais, lai tā nenotiek bieži.
Pagāja kāds laiks. Bija piektdiena. Aleksejs atgriezās mājās no darba mazliet ierāvis. Marinai bija slikta oma un viņa bija atlaidusies guļamistabā. Redzot, ka vīrs ierodas mājās iedzēris, viņa sāka kurnēt.
– Kā mēs rīt brauksim pie mammas? Šķiet, ka tu to dari speciāli, jo zini, ka viņa mūs gaida.
– Beidz žēloties! Es šonedēļ ļoti noguru darbā. Man vajag mazliet atpūsties.
– Tu man to visu laiku saki, saprati!- aizvainota teica Marina.
Aleksejs viens sēdēja viesistabā. Bija jau vēls. Pēkšņi no kaimiņu dzīvokļa sāka skaļi skanēt mūzika. Bet dziesma bija viena no tām, kas vīrietim ļoti patika.
Te pēkšņi viesistabā ieskrēja satracināta sieva un kliedza:
– Kā gan šie kaimiņi mani ir nokaitinājuši! Aizej pie viņiem un pieprasi izslēgt mūziku. Pretējā gadījumā es izsaukšu policiju.
Aleksejs uzreiz piecēlās un devās uz ārdurvīm. Marina klusējot vēroja notiekošo.
Vīrietis izgāja kāpņutelpā un piezvanīja pie kaimiņu durvīm. Mūzika apklusa. Iestājās klusums. Kaimiņš atvēra Aleksejam durvis.
– Sveiki, kaimiņi! Mana sieva ir dusmīga, ka pie jums mūzika skan tik skaļi. Mums ir kaut kas jādara lietas labā.Ļoha, tu nāc iekšā, ko stāvi durvīs, nāc pie galda un mēs apspriedīsimies.
Vīrs iegāja pie kaimiņiem.
Marina gaidīja dzīvesbiedru, bet nevarēja sagaidīt. Viņa zvanīja vīram, bet izrādījās, ka viņa telefons stāv istabā uz galda. Marinai bija neērti iet un klauvēt pie kaimiņu durvīm. Bet tajā pašā laikā viņa uztraucās, vai ar vīru viss ir kārtībā.
Pēc brīža mūzika pie kaimiņiem atkal sāka skaļi skanēt. Varēja dzirdēt, ka burziņa dalībniekiem ir ļoti jautri.
Marina iegāja guļamistabā un turpināja gaidīt laulāto draugu. Negaidot viņa aizmiga, bet pamodās tikai tad, kad dzīvoklī ienāca vīrs skaļi smejoties.
Atskanēja vīrieša balss.
– Ļoha, tu esi foršs vecis! Lieliski atpūtāmies. Nāc pie mums biežāk un ņem līdzi savu sievu.
Sekoja sievietes balss.
– Ļoša, es ļoti ceru, ka Marina pārāk nedusmosies. Rīt, pareizāk sakot, šodien es nopirkšu torti un atnākšu pie jums, lai atvainotos.
Visi smējās. Atvadījies no kaimiņiem, Aleksejs aizvēra ārdurvis, klusi iegāja guļamistabā, apskāva sievu un likās uz auss. Marina pasmaidīja un aizmiga.
Vakarā Marina iepazinās ar kaimiņiem, kuri ienāca mazliet paciemoties un nobaudīt tortes gabaliņu.
Visi jautri smējās, atceroties, kā Aleksejs devās pie kaimiņiem, lai pieprasītu izslēgt mūziku, bet beigās palika izklaidēties pie viņiem teju visu nakti.
– To vajag mācēt – izveidot labas kaimiņattiecības! Tikai mans Ļoška to spēj! – gandarījumu pauda Marina.
Vakars pagāja patīkamā gaisotnē. Tagad kaimiņi ir kļuvuši par ļoti tuviem draugiem.