Bērni skrēja nopakaļ un bļāva viņai: “Ragana, ragana!”, bet tantīte tik un tā iegāja mājā. To, kas notika tālāk, es atcerēšos līdz pat mūža galam…

“Klausies šurp, meitēn! Dodies uz manu pagalmu un atnes lielo sili, kas karājas ārā pie krāsniņas, paķer arī vara bļodiņu, tad paķer tā pavairāk salmus! Pasteidzies!”

Nākošajā dienā ciema padomes priekšsēdētājs, kas bija ļāvis mums dzīvot pamestajā namā, lika mums nogādāt atpakaļ traktora piekabi.

Es sadzirdēju pēc laika, kā pie mājas pagalma piebrauc traktors, paskatās, kas notiek pagalmā. Tad es dzirdēju, ka kāds attaisa vaļā vārtus.

Lasi arī: Šodien mana mamma atgriezās no maiņas dzemdību nodaļā; es skatos – asaras viņas acīs … Saka: “Mums sieviete šodien atteicās no dvīņiem …”

Pēc tam cilvēki, kas sēdēja piekabē, izleca laukā un sāka krāmēt no tās ārā malku. Es izskrēju uz mājas lieveņa, paguvusi uzmest uz pleciem vien vilnas deķīti. Pagalmā stāvēja Nikolajs Stefanovičs, paralēli komandējot vīriešus darboties. Viņš pagriezās pret mani un teica:

“Pieņem, saimniecīt, malku!”

“Nikolaj Stefanovič, bet man pat nav par ko jums samaksāt!”, sašutumā atbildēju.

“Liecieties mierā, Sima! Malka pieder tautai – sausā koksne un atlūzušie zari! Neko pretī nevajag! Es tak to daru bērnu labā!”, atbildēja vīrietis, “Ejiet atpakaļ mājās, citādi saaukstēsieties!”

Es biju neizsakāmi pateicīga viņam. Vīrieši ļoti ātri tika galā ar darāmo darbu. Ciema priekšsēdētājs iedeva viņiem par darbu šņabja pudeli un šie ātri aizbrauca mājās. Pats atvadījās un devās prom.

Lasi vēl: Draudzene atteicās nēsāt krūšturi un tas kas notika pēc 2 nedēļām mani un citas sievietes pārsteidza!

Visi bērni vēl bez mitas klepoja, taču no klepus zālēm, kuras atveda Nikolaja Stefanoviča sieva, viņiem jau bija kļuvis daudz labāk – klepus bija kļuvis slapjš.

 

 

Uz ielas bija sacēlies kaut kāds troksnis. Pa logu es ieraudzīju vecu, galīgi salīkušu kundzīti ar spieķi, kas lēnām devās pa nosniegoto ielu.

Viņa vienā rokā nesa sasietu aukliņu, bet bērni, viņu ieraudzījuši, skrēja kur nu kurais vai arī sāka viņu trenkāt un kaitināt, saucot: “Ragana, ragana!”. Taču tantīte nepievērsa viņiem uzmanību, turpināja virzīties mūsu mājas virzienā!

 

Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk 

COMMENTS

Pievienot komentāru