Bet šādai vainai zāles nav izgudrotas – tas vienkārši jāpārcieš. Tāpat kā jāpiecieš arī smeldzošās muguras sāpes – izaudzis puncis mainījis viņas smaguma centru, pie reizes liekot mugurai izlocīties.
Viņa stāv un domā: „Kāpēc? Kāpēc neviens mani nepalaiž apsēsties? Viņi tak visu redz… Kā tad tā?” Un viņas acīs sariešas asaras.
Tas nav tāpēc, ka viņa ir muļķe vai histēriķe – vienkārši viņas draugi – hormoni, kas sagādā viņai kuņģa dedzināšanu un iesnas, papildus padara viņu ārkārtīgi jūtīgu un viegli aizvainojamu.
Pēc sava psiholoģiskā stāvokļa viņa šobrīd daudz vairāk atgādina mazu, apmaldījušos bērnu, nekā pieaugušu un veiksmīgu sievieti, kāda viņa patiesībā ir.
Palūkojaties apkārt, ieraugiet viņu un palaidiet apsēsties. Jūs saņemsiet milzīgu un patiesu pateicību, kā arī uzlabosiet savu karmu vairākām dzīvēm uz priekšu. Vai arī vienkārši palīdzēsiet daudz vājākam cilvēkam, kurš atrodas daudz sarežģītākā situācijā. Un daļēji atgriezīsiet viņas pēdējo pāris mēnešu laikā zaudēto ticību cilvēcei.
Lai viestu skaidrību: viss iepriekš aprakstītais nav domāts, lai pasūdzētos, cik nelaimīgas ir grūtnieces un cik riebīgi ir apkārtējie. It īpaši, ka nedz viens, nedz otrs apgalvojums neatbilst patiesībai.
Lasi vēl: Sāc dienu ar šo tekstu, un tava dzīve iegūs jaunu elpu!
Šī raksta uzdevums ir gluži vienkāršs – nedaudz paplašināt to cilvēku redzesloku, kas nekad nav bijuši šajā bezgala interesantajā stāvoklī.
Avots:
Mani vienmer Rigas centra palaida laipni cilveki apsesties. 🙂 es gan daudz ar publisko transportu nebraucu. Ari pa gabalu jau maja lai naku sedet, Gan viriesi gan sievietes. Vienu reizi pati jautaju vai varetu sedet un protams iebildumu nekadu.