DNS tests izpostīja mūsu ģimeni. Kopš šīs informācijas viss mainījās

Mani vecāki ir tumšmataini un ar tumšu ādu. Tikai mammas acis ir gaiši zaļas un tēta brūnas. Daudzi tos uzskatīja par radiem, un viņi vienmēr par to smējās. Un tad es piedzimu. Gaišmataina, gaišu ādu un ar zilām acīm. Kāds pārsteigums …

Dzemdību namā klīda baumas, ka es esmu aizstāts bērns un mani vecāki nemaz nebija mani. Bet mana māte tikai smējās un teica, ka esmu līdzīga vectēvam.

Viņš ir ļoti garš, gaišmatis un ar pelēkzilām acīm. Vai arī es vienkārši mainīšos līdz ar vecumu. Kā tas bija ar manu mammu. Bērnības fotogrāfijās viņai arī ir bāla seja, bet līdz desmit gadu vecumam viņa kļuva ar tumšāku ādas krāsu. Tā, ka vecāki tam nepievērsa uzmanību.

Laiks pagāja, es uzaugu, vecāki mani ļoti mīlēja. Bet, kad man bija 10 gadu, es nekļuvu tumšāka, un man palika blondas matu cirtas. Es neiederējos ģimenes skatā.

Un ne tikai nepiederošas personas, bet arī tuvinieki sāka jautāt, vai vecāki neko aizdomīgu nesaskata.

Reiz tētis devās apciemot brāļus, un, atgriezies mājās, viņš bija ļoti domīgs. Un tad pirmo reizi manu acu priekšā viņi ļoti spēcīgi strīdējās aiz istabas durvīm.

Pēc tam mamma iznāca ļoti satraukta un pat dusmīga. Pēc tam viņa savāca tēva drēbes un izmeta tās ārā pa durvīm. Pēc brīža viņi salīga, bet es sāku pamanīt, ka tētis vienmēr kaut kā domīgi uzlūko mani. Kaut kādas domas neatstāja viņa galvu.

Viņš turpināja mani mīlēt un lutināt tāpat kā iepriekš. Un reiz es pamanīju, ka viņš paņēma manu saldējuma kociņu, ielika to maisiņā un kaut kur aiznesa. Es vēl nesapratu, kam tas domāts. Bet kā izrādījās, tētis nolēma veikt DNS testu.

Turpinājumu lasiet nākošajā lapā