Es ierados slimnīcā. Par visu jau iepriekš biju samaksājusi – dzemdības ar vīra piedalīšanos. No dzemdību nama viņam pazvanīju – brauc. Sākas…

Kad vīram no dzemdību nama pazvanīju, ka sākušās dzemdības, viņš sākumā kliedza, ka brauc un nometa klausuli, neizslēdzot telefonu…

Tālāk, iespēju robežās, atstāstu dzirdēto klausulē…

Vīrs: “Viņa dzemdē! Ko darīt?”

Nezināmais: “Skrien pie šefa – viņš pateiks!”

Vīrs: “Taču pirms laka – neticēs!”

Nezināmais: “Viņam taču trīs, tu nerausties – skrien!”

Vīrs: “Es aizmirsu dzemdību nama numuru, tikai atceros, kur jābrauc!”

Nezināmais 2: “Galvenais, kad viņa sāk kliegt, ka nekad dzīvē tevi vairs nelaidīs sev klāt – tu nekrīti panikā. Viņas visas tā kliedz!”

Nezināmais 3: “Bet tu vakcināciju pret trakumsērgu veici?”

Vīrs (panikā): “Nē! Bet kāpēc?”

Lasi vēl: Spēcīga mātes lūgšana bērnu aizsardzībai

Nezināmais 3 (domīgi): “Var iekost!”

Avots:

vzdyhaj

Pievienot komentāru