Kad vīram no dzemdību nama pazvanīju, ka sākušās dzemdības, viņš sākumā kliedza, ka brauc un nometa klausuli, neizslēdzot telefonu…
Tālāk, iespēju robežās, atstāstu dzirdēto klausulē…
Vīrs: “Viņa dzemdē! Ko darīt?”
Nezināmais: “Skrien pie šefa – viņš pateiks!”
Vīrs: “Taču pirms laka – neticēs!”
Nezināmais: “Viņam taču trīs, tu nerausties – skrien!”
Vīrs: “Es aizmirsu dzemdību nama numuru, tikai atceros, kur jābrauc!”
Nezināmais 2: “Galvenais, kad viņa sāk kliegt, ka nekad dzīvē tevi vairs nelaidīs sev klāt – tu nekrīti panikā. Viņas visas tā kliedz!”
Nezināmais 3: “Bet tu vakcināciju pret trakumsērgu veici?”
Vīrs (panikā): “Nē! Bet kāpēc?”
Lasi vēl: Spēcīga mātes lūgšana bērnu aizsardzībai
Nezināmais 3 (domīgi): “Var iekost!”
Avots: