Kad es raudu pēc barošanas un pievelku kājiņas pie vēdera, tad sargieties mani mīļie! Neviens neteica, ka tas būs viegli… Kad biju mammas vēderā man bija viss – klimata kontrole, mamma uzbļāva uz tēta un aiztrieca viņu uz veikalu, jo es gribēju kaut ko garšīgu. Tagad manam ķermenim pašam ir jātiek galā ar gremošanas sistēmu.
Iespējams būs jācieš pirmās nedēļās vai pat mēnešus. Ir jāgaida kamēr labās baktērijas ieņem savu vietu un zarnas ieņem savu funkciju. Tas viss man palīdzēs labāk sagremot pārtiku. Jūs varat man (arī sev) palīdzēt pieliekot siltu dvielīti pie mana vēderiņa. Tad es nomierināšos un man būs daudz vieglāk.
Es raudu, kad gribu ēst – Ja es gribēšu ēst, tad es skaļi kliegšu un cerēšu, ka jūs mani sapratīsiet. Ko darīt? Pabarot, protams. Jā, varu ēst paprasīt arī ne pēc jūsu laika grafika. Jā, es varu arī ēst paprasīt pat naktī. Bet vai jūs reizēm paši naktī neejiet pie ledusskapja?
Raudu, kad gribu, lai mani pārģērbj – Kuram gan patīk ilgi gulēt slapjās autiņbiksītēs. Pirmkārt, man ir neērti. Otrkārt, var parādīties autiņbiksīšu izsitumi. No sākuma es čīkstēšu un mēģināšu jums šo paprasīt ar labu, bet ja jūs nesapratīsiet mani, tad es kliegšu, tā lai jūs saprastu un mani pārģērbtu.
Raudu, kad gribu komunikāciju – Es neesmu robots, arī es vēlos uzmanību, čubināšanu un rūpes no jums. Esmu noilgojies un gribu paspēlēties ar jums. Paņemiet mani rokās, pačubiniet un jūs pat nespējat iedomāties cik es būšu priecīgs par to!
Es raudu, kad man sāp zobiņi – Man ir jāgatavojas pieaugušo dzīvei. Ne vienmēr es varēšu tikai dzert pienu, ūdeni, tējas, ēst šķēlīti ābolu, bet es nākotnē gribēšu arī gaļu pagaršot un tādēļ man aug zobiņi. Jā, tas ir grūts laiks, bet tev man jāpalīdz ir to pārvarēt. Man niez smaganas un tādēļ es raudu. Temperatūra var paaugstināties. Dodiet man speciālas rotaļlietas, lai es varu pagrauzt to. Jūs paši zinat cik grūti ir ja tev ļoti niez, bet tu to nevari pakasīt.
Tagad tēti un mammu, jūs sapratāt, kādēļ es raudu?