Fon der Leiena sola izmantot visas kārtis, lai “atvairītu” Trampa savstarpējos tarifus

Briselei ir “spēcīgs plāns, kā atvairīt” Trampa savstarpējos tarifus, paziņojusi Ursula fon der Leiena, vienlaikus aicinot rast “sarunu ceļā panāktu risinājumu”.

Eiropas Savienības rokās ir “daudz kāršu”, kuras var izmantot, lai risinātu sarunas, atrunātu un, ja nepieciešams, “atvairītu” Donalda Trampa plānu noteikt plašus savstarpējus tarifus visiem Amerikas tirdzniecības partneriem, ASV prezidenta “atbrīvošanas dienas” priekšvakarā paziņoja Ursula fon der Leiena.

Tramps, kura bezprecedenta iniciatīva ir sadusmojusi ilggadējos sabiedrotos, satricinājusi akciju tirgus un radījusi recesijas draudus, ir paziņojis, ka viņa tarifi vispirms tiks vērsti pret “visām valstīm”, un tad “redzēsim, kas notiks”.

Bloka gadījumā abpusējie tarifi tiks piemēroti papildus 25 % nodokļiem tērauda, alumīnija un automobiļu eksportam. Eiropas Komisija ir iesniegusi pretpasākumus, lai atbildētu uz šiem pasākumiem, bet to ieviešanu ir atlikusi līdz aprīļa vidum.

Tagad, kad gaidāma jauna, lielāka Trampa tarifu virkne, Komisija pastiprina savu toni un brīdina, ka tās atbildei nebūs “sarkano līniju”.

“Ļaujiet man skaidri pateikt: Eiropa nesāka šo konfrontāciju. Mēs uzskatām, ka tā ir nepareiza,” sacīja fon der Leiena otrdien, uzstājoties Eiropas Parlamentā.

“Mums ir viss nepieciešamais, lai aizsargātu mūsu cilvēkus un mūsu labklājību. Mums ir lielākais vienotais tirgus pasaulē. Mums ir spēks risināt sarunas. Mums ir spēks, lai dotu pretsparu. Un Eiropas iedzīvotājiem ir jāzina: mēs vienmēr kopā atbalstīsim un aizstāvēsim savas intereses un vērtības. Un mēs vienmēr iestāsimies par Eiropu.”

Komisijas priekšsēdētājs sacīja, ka tarifi paaugstinās cenas ikdienas patērētājiem, sagraus darbavietas, radīs “birokrātisku monstru” muitā un būs “murgs” ASV uzņēmumiem, kas pārdod savas preces Eiropā. Viņa arī prognozēja, ka nodokļi būs pretrunā ar Trampa plaši izskanējušo programmu par Amerikas reindustrializāciju.

“Šī konfrontācija nav neviena interesēs,” viņa teica.

Visas runas laikā fon der Leiena uzstāja, ka Komisijas mērķis būs “sarunu ceļā panākt risinājumu”, lai novērstu to, kas strauji kļūst par visaptverošu tirdzniecības konfliktu starp abām Atlantijas okeāna pusēm, kuram, pēc analītiķu prognozēm, būs katastrofālas ekonomiskās sekas laikā, kad pasaulē valda paaugstināta nenoteiktība.

“Šīm sarunām mēs pietuvosimies no spēka pozīcijām. Eiropas rokās ir daudz kāršu: no tirdzniecības līdz tehnoloģijām un mūsu tirgus lielumam,” teica fon der Leiena.

Tomēr viņa piebilda, ka gadījumā, ja šīs sarunas nesniegs kompromisu, Brisele nevilcināsies veikt “stingrus pretpasākumus”, piedāvājot visas iespējas.

Komisijas amatpersonas jau ir signalizējušas, ka iespējamā reakcija varētu būt plašāka nekā tradicionālā “pretimnākšana” attiecībā uz precēm un ietvert arī pakalpojumus, kas līdz šim nav skarti. ES 2023. gadā reģistrēja preču pārpalikumu ar ASV 156,6 miljardu eiro apmērā, bet pakalpojumu deficītu 108,6 miljardu eiro apmērā.

“Mums visiem būtu labāk, ja mēs spētu rast konstruktīvu risinājumu,” fon der Leiena sacīja likumdevējiem Strasbūrā.

“Tajā pašā laikā ir arī skaidri jāpasaka, ka Eiropa nav sākusi šo konfrontāciju. Mēs ne vienmēr vēlamies pretdarboties, bet mums ir stingrs plāns, kā vajadzības gadījumā veikt atbildes pasākumus.”

Palielinoties spriedzei tirdzniecībā, fon der Leiena ir pastiprinājusi sadarbību ar bloka valstu līderiem, lai nodrošinātu vienotu nostāju pret Balto namu.

Lai gan valstu un valdību vadītāji ir vienisprātis, ka Trampa tarifi nevar palikt bez atbildes, viņi nav vienisprātis par to, uz kuriem produktiem būtu jāreaģē, baidoties, ka pretpasākumi varētu kaitēt galvenajām valstu tautsaimniecības nozarēm.