Japānas ekonomika pirmajā ceturksnī saruka par 0,7% gada tempā, liecina piektdien publiskotie valdības dati, jo ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības konflikts iedragāja eksportu un mazināja patērētāju uzticību.
Japānas reālais iekšzemes kopprodukts jeb valsts preču un pakalpojumu mēraukla janvārī līdz martam, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, saruka par 0,2% vairāk, nekā gaidīts, pirmajā sarukumā gada laikā, liecina Ministru kabineta biroja sezonāli izlīdzinātie provizoriskie dati.
Eksports saruka par 2,3% gadā. Patēriņa izdevumi saglabājās nemainīgi, bet kapitālieguldījumi pieauga par 5,8%.
Trampa tarifi, visticamāk, kaitēs Japānas milzīgajiem eksportētājiem, īpaši autoražotājiem, ne tikai produktiem, kas tiek piegādāti no Japānas, bet arī no citām valstīm, piemēram, Meksikas un Kanādas. Amatpersonas atzīst, ka atbildes plānošana ir izaicinājums, jo Tramps nemitīgi maina savas domas.
“Reģionālie autoražotāji saskaras ar pieaugošām ekspluatācijas izmaksām un iespējamiem ieņēmumu zaudējumiem, jo to pārdošanas apjomi ASV ir atkarīgi no dažādām ražošanas bāzēm un piegādes ķēdēm,” teikts S&P Global Ratings ziņojumā.
“Pat uzņēmumi ar minimālu pārdošanas apjomu ASV varētu saskarties ar netiešu, bet nozīmīgu ietekmi, jo tarifi ietekmē pasaules ekonomiku un patērētāju pieprasījumu,” teikts paziņojumā.
Japānas ekonomika gadiem ilgi ir cīnījusies ar vāju pieprasījumu, jo iedzīvotāji noveco un to skaits samazinās, jo vairāk cilvēku paliek vientuļi un viņiem ir mazāk bērnu.
Japānas Banka, kas gadiem ilgi turēja procentu likmes nulles vai mīnusa līmenī, pakāpeniski paaugstina etalonlikmi, atzīmējot, ka algas aug un cenas pakāpeniski aug.
Jaunākie dati, kas, šķiet, norāda uz ekonomikas nestabilitāti, liek domāt, ka centrālā banka varētu aizturēt turpmāku likmju paaugstināšanu.
Daži analītiķi atbalsta 10% patēriņa nodokļa samazināšanu, kas ir līdzīgs tirdzniecības nodoklim citās valstīs, lai palīdzētu atvieglot cilvēku grūtības.
Taču līdz šim premjerministrs Šigeru Išiba nav teicis, ka atbalsta šo ideju. Japānas valsts finanses ir pakļautas nopietnai spriedzei pieaugošo sociālās labklājības izmaksu dēļ.
- gada pēdējā ceturksnī ekonomika pieauga par 2,4% gadā.