Brrrr, kaut kā vēsi palicies. Ģērbiet tak ātrāk. Hei, cilvēki, kāpēc jūs mani tur pētāt? Ak, jūs par mani priecājaties? Nu labi. Un tomēr silts pamperis – tas ir lieliski.
Kaut kā ēst sagribējās. Es gribu ēst!!! Tad nu gan Dieviņš vecākus iedalījis! Nu kāds pie joda „atkal apčurājies”?!!! Nav jau ar ko čurāt!
Atkārtoju pēc zilbēm un skaļi – „nav-ar-ko!!!”
Paga, paga, priekš kam tu to pamperi attaisīji, es tikko sasildījos! Kas ir, pārsteigta? Tukšs? Tā nu tas ir!!!
O! Atkal tā pati gudriniece iejaucās – var būt iedosim viņam paēst? Malacīte, gudra. Būsi galvenā!
Dzirdu, bet gudriniece saka – tu to izdari, tu šito, un vēl desmit tādi to un šito. Nu tiešām. Nebūšu kļūdījies. Viņa ir galvenā.
Ņam, ņam, mmmmm, cik gardi. Dzīve ir fantastiska… Tikai kaut kā baigi miegs nāk. Var būt nosnausties? Tak iedod man to knupīti vienreiz! Dod man knupi! Dod knupi! Knu-pī-ti!
Lasi vēl: Efektīvs un ekoloģisks apģērba balinātājs, kas strādā labāk par jebkuru veikalos pirkto produktu
Ak! Pat tiem bremzētajiem pielēca. Cilvēki kļūst gudrāki, un tas priecē. Rīt pamodīšos un ķeršos pie viņu tālākās audzināšanas.
Avots: