Un es aizeju. Ultraskaņā negaidīti noskaidrojas, ka es gaidu nevis meitenīti, bet tieši pretēji. Un tas “tieši pretēji” ir kaut kā ļoti daudz. Tik daudz, ka pat japāņu aparāts apjuka un svara vietā, viņš mums parādīja jautājumu zīmi. Tas pats notikās ar svaru. Ārsts laipni man sacīja, ka zēns ir vairāk nekā 4,5 kg smags. Un japāņi taču ir maziņi, bet aparāti ir pielāgoti viņiem.
Paņemu izrakstu, eju ar to uz nodaļu, atdodu vadītājai.
- Nu nē! Nevar būt. Melo ultraskaņa. Bērns tev ir maziņš! Bet tagad es esmu spiesta sasaukts konsīliju.
Konsīlijs, kas sastāvēja no galvenā ārsta un vēl otra ārsta, nekavējoties tika sasaukts. Galvenais ārsts man vienkārši izmērīja vēderu, paskatījās manu karti un piedāvāja man ķeizargriezienu. Tā teikt, pamatojoties uz pierādījumiem.
Bet ko es? Es piekritu. Un pēc tam pat pārstāju baidīties un raudāt. Ārsts uz mani neizdarīja spiedienu, nebiedēja. Sacīja, ka izvēle ir manā ziņā, bet viņš rekomendē operatīvas dzemdības, ko nodrošina ķeizargrieziens.
Pat operācijas rītā nodaļas vadītāja burkšķēja, ka bērns ir mazs un es lielisks spētu dzemdēt pati – “kā dziesmu nodziedāt”.
Kad no manis izņēma bērnu, kurš svēra 5,140, viņa bija ļoti pārsteigta.
Puisēns augumā bija 56 cm liels, bet galviņas apkārtmērs bija 39 cm. Iespējams, varbūt galvu arī es dzemdētu…
- Ar pleciem viņš noteikti būtu iestrēdzis. – es dzirdēju no vienas akušieres, kas nodarbojās ar bērnu uzreiz pēc dzemdībām.
Tā nu mans lēmums izglāba dzīvību man un manam bērnam, kā arī veselību saglabāju.
Jautājums, kas mani moka līdz pat šim brīdim – kā ārsts ar tādu pieredzi (viņa bija jau krietni gados) nesaprata, ka bērns ir patiešām liels?
Lasi vēl: Mūsu ģimenes un draugu mīļākā torte. Gatavoju jau daudzus gadus un vienmēr visi ir sajūsmā!
Dabīgo dzemdību sekas varēja būt visdažādākās. Es pēc tam palasīju dažādus rakstus un man burtiski mati sacēlās no šoka.
Aleksim drīz 10. Viņš ir 155 cm garš, un viņam ir 40ais kājas izmērs. Visticamāk drīz viņš sasniegs tēvu (bet tētis ir 204 cm garš un viņam ir 48. kājas izmērs).
Mazākie bērni bija mazāki – meitai bija tikai 4,5 kg, bet pats jaunākais pat nesasniedza četrus kilogramus.
Avots:
[…] Kam ticēt? Stāsts no dzemdību nama. Patoloģijas nodaļā mani satrauca manas ārstes vārdi̷… […]