Viņam nav labāku variantu.
Ir. Es esmu viņa labākais variants. Es nečakarēšu prātu, nepieprasīšu visu manu vēlmju un cerību piepildīšanu, nelīdīšu dvēselēun necentīšos iestāstīt, kādas jūtas viņam būtu jājūt pret mani. Es vienkārši drā…šos ar viņu līdz spēku izsīkumam, jo tā ir fantastika bauda.
Un, kad viņš izsniegs man 15 eiro vienai dienai, es atcerēšos, kā man nācies dienas garumā ēst baltmaizi ar majonēzi, jo nekam citam vienkārši nebija naudas. Un es teikšu, forši, paldies tev, mīļais. Es esmu viņa labākais variants, un es esmu brīva. Taču viņš ir kopā ar jums. Vai jūs tas neizbrīna?
Izņemot mani, viņš nevienai citai nav vajadzīgs.
Ir vajadzīgs. Man. Skatāties iepriekšējo punktu.
Vēl viens fantastisks arguments: jo es esmu princese! Ar mani jebkurš būtu priecīgs!
Apbrīnojami. Kā teica viens mans bijušais priekšnieks, un tagad domājam 10 centimetrus uz priekšu. Kas jums vispār to teicis? Pacenšaties atcerēties. Mazā, tikai nejauc savu vecāku sajūsminātos čukstus ar objektīvu realitāti. Šāds tituls ir viņu mīlestības izpausme, nevis jūsu patiesais raksturojums.
Un galu galā, ko gan jūsu vīrs iegūst no šāda “titula”, kādu labumu? Nekādu. Nedz mantotās zemes, nedz armijas, nedz naudas lādes. Viņš saņem tikai un vienīgiproblēmas apkalpojot jūsu halucinācijas. Kaprīzes, uzmestas lūpas, izdomātas problēmas un nesamērīgi tēriņi. Un ja viņš sāks aizdomāties tos 10 cm uz priekšu, tad viss, jūs varēsiet meklēt nākamo. Bet ja neaizdomāsies – jums, princesīt, ir noveicies. Jo šādu dzīves formātu var uzskatīt par neticamu veiksmi.
Ak! Pavisam aizmirsu. Es taču esmu satriecoša saimniece. Bez manis viņš neko nespēs.
Gan spēs, gan varēs. Esmu to redzējusi savām acīm. Kad mana mamma bija iekritusi astrālajā pasaulē un pārstāja būt par satriecošu saimnieci, uz skatuves iznāca mans “bezpalīdzīgais” tētis. Un viņš lieliski tika ar visu galā: zināja, kur un ko varētu nopirkt lētāk un kā no savas nelielās algas var iekrāt nebaltai dienai. Iedot savai neizdarīgai meitai naudu dārgajai ārstēšanai. Nopirkt nevis vienkāršu jaucējkrānu, bet gan ērtu un skaistu.
Izrādījās vīrietis to VAR. Un sieviete viņam ir vajadzīga ne jau šo funkciju veikšanai. Esmu jautājusi tētim, kāpēc viņš ir kopā ar manu mammu. Viņš tā arī nespēja atbildēt, vai arī es neiegaumēju. Taču mana mamma ir pārliecināta, ka viņš nekad nav viņu īpaši mīlējis vai sapratis. Kā tad.
Tikai viņš ir nodzīvojis kopā ar viņu un visiem viņas untumiem visu savu dzīvi. Un 56 gadu vecumā nomiris no insulta. Laka, tā viņam bijis ērtāk, vai ne… Starp citu, apglabājām viņu par tiem pašiem viņa sakrātajiem līdzekļiem. Viņa meitenes tā arī nemācēja nopelnīt, lai pienācīgi aizvadītu savu vīrieti pēdējā ceļā.
Kad jums sāks parādīties pretenzijas pret savu vīru – vienkārši izlasiet šo rakstu.
Un beidzot saprotiet to, ka jūsu vīrietis katru dienu izvēlās būt kopā ar jums. Un ir pelnījis vismaz pateicību. Un cieņu. Atbildiet godīgi – ko gan jūs esat izdarījusi šo attiecību labad? Lai tā būtu siltas, labas un cilvēciskas.
Gribat būt kopā? Apsēžaties un pierakstiet uz lapiņas visas jūsu pēdējās nedēļas laikā veiktāsdarbības attiecībā pret viņu. Ieskaitot jūsu seksuālos streikus, viņa neatbildētos zvanus jūsu telefonā (ar devīzi – lai tagad viņš pārdzīvo, intensīvi skaistos tērpus, lai viņš būtu greizsirdīgs un savu neatkarīgo nostāju, lai viņš zinātu, ka nemaz nav tik svarīgs. Un iestāstiet sev, ka tieši jūsu rīcība var rezultēties ar mīlestību un sapratni.
Avots: