Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atzinīgi vērtē 2020.gada 19.martā Ministru kabineta apstiprināto likumu par atbalstu uzņēmējdarbībai un darba ņēmējiem Covid-19 dēļ, piešķirot darbiniekiem dīkstāves pabalstu krīzes skartajās nozarēs. Tai pat laikā norādām, ka tas tikai daļēji mazinās krīzes izraisītās sekas.
Valdības piedāvātais risinājums, nosakot 700 euro maksimālo ierobežojumu dīkstāves pabalstam, var nesegt iepriekš gūtos ienākumus (darba samaksu) daļai nodarbināto krīzes skartajās nozarēs. Saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta sniegto informāciju par 2020.gada janvāri konferenču un pasākumu organizatoriem vidējā stundas tarifa likme bija 9,37 euro/stundā, vidējā bruto alga – 1574,16 euro, šefpavāram attiecīgi – 6,41 euro/stundā un 1076,88 euro, gaisa kuģa stjuartam – 7,52 euro/stundā, vidējā bruto alga 1263,36 euro.
Paralēli tam daudzi uzņēmumi jau ir izvēlējušies darbiniekus atbrīvot no darba, nevis saglabāt darba vietas. Kaut arī LBAS aicina valsts ārkārtējās situācijas laikā masveidā neatlaist darbiniekus, šajā brīdī Nodarbinātības valsts aģentūra ir saņēmusi jau 8 pieteikumus par kolektīvo atlaišanu. Darbinieku atbrīvošana notiek arī citos uzņēmumos krīzes skartajās nozarēs. Ņemot vērā ārkārtas situāciju un draudošo ekonomisko krīzi, ir nepieciešams nodrošināt adekvātu sociālās drošības spilvenu tiem, kuri tiek atbrīvoti no darba.
LBAS atbalsta zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikumu pārvērtēt bezdarba pabalstu izmaksas termiņu. LBAS uzskata, ka tās ir minimālas prasības visu darba ņēmēju vārdā. 2019.gadā, veicot grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, tika samazināts bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums, kā arī pabalsta apmērs, prognozējot 12,1 miljonus euro lielu ietaupījumu. Šāds ietaupījums nav būtisks salīdzinājumā ar valdības gatavību atvēlēt situācijas stabilizēšanai 2 miljardus euro.
LBAS aicina ne tikai atgriezties pie bezdarbnieka pabalsta izmaksāšanas līdzšinējās kārtības, bet gan spert soli tālāk sociālās spriedzes mazināšanai – palielināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu līdz 12 mēnešiem, kā arī palielināt bezdarbnieka pabalsta apmēru. Aicinām veikt izmaiņas likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 9.panta 3.punktā, nosakot, ka slieksnis bezdarbnieka pabalsta pakāpeniskai samazināšanai ir nevis 2 mēneši, bet gan 4 mēneši.
Ja saglabājas esošā kārtība, tad gaisa kuģa stjuarts jau piektajā mēnesī saņems bezdarbnieka pabalstu 347 euro apmērā (ja apdrošināšanas stāžs ir no 10 līdz 19 gadiem), kas ir zem nabadzības riska sliekšņa un nevar segt visus dzīvošanai nepieciešamos izdevumus.
Savukārt, ja bezdarbnieka pabalsta samazināšanai slieksnis tiek noteikts 4 mēneši, tad gaisa kuģa stjuarts pirmos četrus mēnešus saņemtu 695 euro, kas ir līdzvērtīgi valdības noteiktajiem 700 euro. Atgādinām, ka vidējais bezdarba ilgums Latvijā (pirms ārkārtas situācijas) ir 5-6 mēneši, šā brīža situācija liecina, ka vidējais bezdarba ilgums nesamazināsies. Līdz ar to ir būtiski nodrošināt adekvātas sociālās garantijas vismaz pirmos četrus mēnešus.
Ņemot vērā, ka ir darbinieki, kuru ienākumi būtiski pārsniedz 700 euro mēnesī (piemēram, Ielidošanas servisa aģents, vidējā stundas tarifa likme 10,92 euro, vidējā alga 1834,56 euro), var nepiekrist dīkstāves pabalstam 700 euro apmērā. Tādā gadījumā tas ir darbinieka uzteikums.
Likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” ir noteikts, ka darbinieka uzteikuma gadījumā bezdarbnieka pabalstu piešķir no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis iesniegumu par bezdarbnieka pabalstu piešķiršanu, bet ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.
Ņemot vērā ārkārtas situāciju un apstākļus, kādos darbiniekiem var nākties izdarīt izvēli par uzteikumu, aicinām samazināt pabalsta piešķiršanas termiņu no diviem mēnešiem uz vienu mēnesi. Tas neattiecas uz tiem gadījumiem, kad darbinieks tiek atbrīvots par pārkāpumu.