Daudzi jau gatavojas Lieldienām, kas ir Kristus augšāmcelšanās svētki un gada galvenais notikums kristiešiem.
Vecajā Derībā Lielā diena saistīta ar ieradumu reizi gadā kā upuri nest jēru, lai atcerētos un pieminētu tautas iziešanu no Ēģiptes. Jaunajā Derībā un kristīgajā baznīcā kā Lieldienu jēga tiek uzsvērts tas, ka Kristus tika pienests kā upuris pie krusta Golgātā par visu cilvēci. Tādā veidā viņš izglāba cilvēku dvēseles no ciešanām. Tāpēc kristiešiem Lieldienām ir sakrāla nozīme, un atgādina, ka Kristus ar savu nāvi atbrīvoja cilvēci no grēkiem.
Protams, mūsdienās daudziem Lieldienas asociējas ar olu krāsošanu. Patiesībā ola vienmēr ir simbolizējusi pārdzimšanu un mūžīgu dzīvību.
Bieži Lieldienās dzirdam, ka kāds satiekoties sveiciena vietā izsaka īpašus vārdus. Tad ko teikt? Sasveicinoties jāsaka “Kristus augšāmcēlies”, bet jāatbild “Patiešām augšāmcēlies”.
Šī svētku diena ir domāta, lai pavadītu to kopā ar ģimeni un draugiem, sēdētu pie svētku galda un domātu labas domas.
Ko nevajag darīt Lieldienās:
- Strādāt dārzā
- Strādāt vasarnīcā
- Apstrādāt zemi
- Sēt dārzā
- Griezt matus
- Iet pirtī
- Sakopt māju
- Pieminēt aizgājējus
- Doties uz kapsētu
- Nodarboties ar seksu
Bet, protams, tu pats izvēlies, kuras no šīm lietām ievēro, bet kuras nē.
Ko var ēst Lieldienās? Kad beidzas lielais gavēnis, tu vari būt mazāk stingrs pret sevi. Bet jāatceras, ka visam jābūt ar mēru, lai nenodarītu pāri veselībai. Attiecībā uz alkoholu gan to iesaka nelietot. Tomēr nedaudz sarkanā vīna par godu tik brīnišķīgam notikumam gan var iedzert.
Lasi vēl: Svinīgi apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji
Lieldienu svinībām mājās būtu jāsākas ar sanākšanu ap svētku galdu, uz kura obligāti ir jābūt tradicionālajām Lieldienu olām un Lieldienu kūkām. Pirms tam ieteicams apmeklēt vakara dievkalpojumu un iesvētīt olas un kūkas, un tikai tad baudīt šos ēdienus.
Avots:
hochu