ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums par jaunu 20% muitas tarifu piemērošanu Eiropas Savienībai izpelnījās asu Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas pārmetumu.
ES vadītāja sacīja, ka tas ir liels trieciens pasaules ekonomikai un sekas “būs smagas miljoniem cilvēku”.
Viņa sacīja, ka pārtikas preces, transports un medikamenti maksās dārgāk, “un tas jo īpaši kaitē visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem”.
Von der Leiena atzina, ka pasaules tirdzniecības sistēmai ir “nopietni trūkumi”, un sacīja, ka ES ir gatava risināt sarunas ar ASV, bet ir gatava arī reaģēt ar pretpasākumiem.
Viņas komentāri izskanēja pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps uz paziņojumu par tarifiem sākotnēji reaģēja atturīgi, uzsverot, ka nav vēlmes sākt pilnvērtīgu tirdzniecības konfliktu.
Tramps ievedmuitas nodokļus, kurus viņš dēvē par “savstarpējiem tarifiem” un kuri svārstās no 10 % līdz 49 %,izklāstīja visvienkāršākā veidā: ASV darīs ar saviem tirdzniecības partneriem to, ko, pēc viņa teiktā, viņi jau gadu desmitiem ir darījuši ar ASV.
“Nodokļu maksātāji ir apkrāpti vairāk nekā 50 gadus,” viņš teica. “Bet tas vairs nenotiks.”
Prezidents solīja, ka “mūsu valstī atgriezīsies darbavietas un rūpnīcas”. Viņš to formulēja ne tikai kā ekonomisku, bet arī kā nacionālās drošības jautājumu, kas apdraud “mūsu dzīvesveidu”.
Finanšu tirgi bija satraukti, un ceturtdienas sākumā ASV akciju nākotnes līgumi samazinājās pat par 3 %, bet Tokijas tirgus bija zaudējumu līderis Āzijā. Naftas cenas noslīdēja par vairāk nekā 2 dolāriem par barelu, un bitkoinu cena kritās par 4,4 %.
Līderi reaģē uz tarifiem
Neilgi pēc Trampa paziņojuma Lielbritānijas valdība paziņoja, ka ASV joprojām ir Apvienotās Karalistes “tuvākais sabiedrotais”.
Uzņēmējdarbības ministrs Džonatans Reinoldss sacīja, ka Apvienotā Karaliste cer noslēgt tirdzniecības līgumu, lai “mazinātu” Trampa izsludināto 10% tarifu ietekmi uz britu precēm.
“Neviens nevēlas tirdzniecības konfliktu, un mūsu mērķis joprojām ir panākt vienošanos,” sacīja Reinoldss. “Taču nekas nav izslēgts no spēles, un valdība darīs visu nepieciešamo, lai aizstāvētu Apvienotās Karalistes nacionālās intereses.”
Itālijas konservatīvā premjerministre Džordžija Meloni raksturoja jaunos 20% muitas tarifus pret Eiropas Savienību kā “nepareizus”, sakot, ka tie nenes labumu nevienai no pusēm.
“Mēs darīsim visu iespējamo, lai panāktu vienošanos ar Amerikas Savienotajām Valstīm ar mērķi izvairīties no tirdzniecības konflikta, kas neizbēgami vājinātu Rietumus par labu citiem globālajiem spēlētājiem,” Meloni norādīja savā Facebook ierakstā.
Brazīlijas valdība paziņoja, ka tā apsver iespēju vērsties Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Vēlāk Brazīlijas Kongress reti vienotības izpausmē vienprātīgi pieņēma likumprojektu par savstarpīguma principu, kas ļaus Brazīlijas valdībai veikt atbildes pasākumus pret jebkuru valsti vai tirdzniecības bloku, kas piemēros tarifus Brazīlijas precēm.
Zaudējumu samazināšana līdz minimumam
Āzijas valstis, kas ir vienas no lielākajām eksportētājām uz ASV, apņēmās ātri rīkoties, lai atbalstītu automobiļu ražotājus un citus uzņēmumus, kurus tas varētu skart.
Dienvidkorejas premjerministra pienākumu izpildītājs Han Dukk-sū pavēlēja amatpersonām sadarboties ar uzņēmēju grupām, lai analizētu jaunā 25 % tarifa iespējamo ietekmi, lai “līdz minimumam samazinātu kaitējumu”, paziņoja Tirdzniecības ministrija.
Ķīnas Tirdzniecības ministrija paziņoja, ka Pekina “apņēmīgi veiks pretpasākumus, lai aizsargātu savas tiesības un intereses”, precīzi nenorādot, ko tieši tā varētu darīt. Ķīna ir reaģējusi uz iepriekšējām paaugstināto tarifu kārtām, nosakot lielākus nodokļus ASV lauksaimniecības produktu eksportam, vienlaikus ierobežojot stratēģiski svarīgu minerālu eksportu, ko izmanto augsto tehnoloģiju nozarēs, piemēram, elektrisko transportlīdzekļu ražošanā.
“Ķīna mudina ASV nekavējoties atcelt savus vienpusējos tarifu pasākumus un pienācīgi atrisināt domstarpības ar saviem tirdzniecības partneriem, izmantojot vienlīdzīgu dialogu,” teikts paziņojumā.
Dažas valstis iebilda pret Baltā nama aprēķiniem. Austrālijas premjerministrs Entonijs Albaness sacīja, ka ASV noteiktie tarifi viņa valstij ir pilnīgi nepamatoti, taču Austrālija neveiks pretpasākumus.
“Prezidents Tramps atsaucās uz savstarpējiem tarifiem. Abpusējs tarifs būtu nulle, nevis 10 %,” sacīja Albaness. ASV un Austrālija ir noslēgušas brīvās tirdzniecības nolīgumu, un ASV tirdzniecības pārpalikums ar Austrāliju ir 2 pret 1 ASV dolāru. Tā nav drauga rīcība.”
Tramps sacīja, ka ASV pagājušajā gadā iegādājās Austrālijas liellopu gaļu 3 miljardu ASV dolāru vērtībā, bet Austrālija nepieņem ASV liellopu gaļas importu. Albanesa sacīja, ka aizliegums ievest ASV neapstrādātu liellopu gaļu ir noteikts bioloģiskās drošības apsvērumu dēļ.
Mazajam Klusā okeāna dienvidu daļas Norfolkas salas forpostam noteiktais 29 % tarifs bija liels pārsteigums. Austrālijas teritorijā ir aptuveni 2000 iedzīvotāju, un tās ekonomika balstās uz tūrismu.
“Cik man zināms, mēs neko neeksportējam uz Amerikas Savienotajām Valstīm,” ceturtdien aģentūrai AP sacīja Norfolkas salas administrators Džordžs Plants, Austrālijas valdības pārstāvis salā. “Mēs neko nemaksājam. Es nevaru iedomāties arī nekādus beztarifu šķēršļus, kas varētu būt spēkā, tāpēc mēs šeit pretojamies.”
Arī Jaunzēlande pauda iebildumus pret Trampa tarifu loģiku.
“Mums nav 20% tarifu likmes,” sacīja tirdzniecības ministrs Tods Makklejs, piebilstot, ka Jaunzēlandē ir “ļoti zems tarifu režīms” un pareizais skaitlis ir zemāks par 10% bāzes likmi, ko ASV piemēro visām valstīm.
“Mēs nemeklēsim pretpasākumus. Tas palielinātu cenas Jaunzēlandes patērētājiem, un tas izraisītu inflāciju,” viņš teica.
No jaunākās tarifu kārtas pagaidām ir pasargāta Meksika un Kanāda, jo tās piemēro precēm, kas jau ir kvalificētas saskaņā ar brīvās tirdzniecības nolīgumu ar ASV. Tomēr jau iepriekš paziņotie 25% tarifi automobiļu importam stājās spēkā pusnaktī.
Meksikas prezidente Klaudija Šeinbauma trešdien sacīja, ka ar rīcību nogaidīs ceturtdien, kad būs skaidrs, kā Trampa paziņojums ietekmēs Meksiku.
“Nav runa par to, ka, ja jūs piemērosiet tarifus man, es piemērošu tarifus jums,” viņa sacīja trešdienas rītā. “Mūsu interesēs ir stiprināt Meksikas ekonomiku.”
Kanāda bija ieviesusi atbildes tarifus, atbildot uz 25% tarifiem, kurus Tramps saistīja ar fentanila tirdzniecību. Eiropas Savienība, reaģējot uz tērauda un alumīnija tarifiem, noteica nodokļus 26 miljardu eiro (28 miljardu ASV dolāru) vērtām ASV precēm, tostarp burbonam, kas pamudināja Trampu piedraudēt ar 200% tarifu Eiropas stiprajiem dzērieniem.